Brandenburgskis (pseidonīms Goldzinskis) Jakovs Natanovičs (1881, Balta, Podoļskas guberņa ― 1951, Maskava) ― valsts un partijas darbinieks, jurists. 1900. g. iestājās Novorosijas universitātē (Odesa), par dalību studentu kustībā 1902. g. tika izslēgts, arestēts un izsūtīts no Odesas policijas uzraudzībā. 1903. g. iestājās KSDSP. 1904.―05. g. bija Jekaterinoslavas, Rīgas, Tveras partijas komiteju loceklis. 4. (Apvienošanas) KSDSP kongresa delegāts (1906 g.), pēc tam ― Pēterburgas partijas komitejas loceklis. Pēc «Deviņpadsmit lietas» tika notiesāts uz ieslodzījumu cietoksnī. Pēc atbrīvošanas 1908. g. izbrauca uz Franciju, kur sadarbojās ar krievu sociāldemokrātiem. 1911. g. beidzis Sorbonnas Tiesību fakultāti. 1917. g. atgriezās Krievijā. Revolūcijas laikā strādāja Petrogradas pārtikas komitejā, no 1918. g. jūnija ― Narkomprodā. 1920.―21. g. bija Centrosajūza valdes loceklis. Pilsoņu kara gados B. tika iecelts par VCIK ārkārtas pilnvaroto pārtikas piešķiršanas pasākumiem vairākās guberņās. 1922.―29. g. bija PSRS NKJ kolēģijas un PSRS TKP-DTP Kodifikācijas komisijas loceklis. 1925.―29. g. tika iecelts par profesoru un Maskavas Valsts universitātes Tiesību fakultātes dekānu, piedalījās vairāku likumprojektu izstrādē. 1929.―31. g. bija Lejasvolgas apgabala komitejas VK(b)P loceklis un apgabala izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks. No 1931. g. bija PSRS Darba tautas komisariāta kolēģijas loceklis, vadīja Darba tautas komisariāta darba likumdošanas nodaļu, rediģēja žurnālu «PSRS Narkomtruda Ziņas». 1934—38. g. ― PSRS Augstākās Tiesas loceklis, Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, pēc tam ― PSRS Augstākās Tiesas Civillietu kolēģijas priekšsēdētājs. 1941.―45. g. piedalījās Sovinformbiroja darbā. Tiesību jautājumiem veltītu grāmatu un rakstu autors.

REE