Bordē Irēna (03.03.1930, Rīga) – inženiere-mehāniķe, siltumfiziķe, profesore. Bordē Īzaka (1887, Jaunjelgava – 1966, Krasnojarska) un Bordē Romanas-Rozālijas (1895, Varšava – 1960, Krasnojarska) meita. 1936.– 1941. g. mācījās Rīgas Franču licejā, pēc tam Kanskas skolā Krasnojarskas novadā, vidējo izglītību ieguva 1950. g. Rīgas 10. vidusskolā. Tajā pašā gadā iestājās Ļeņingradas Politehniskajā institūtā. 1952. g. tika arestēta, izejot no lekcijām, mēnesi pavadīja Ļeņingradas cietuma vientuļcietumā, pēc tam tika nosūtīta uz Kansku. Izglītību turpināja Krasnojarskas Sibīrijas Tehniskajā institūtā, kuru beidza 1955. g., un tur pat uzreiz pēc beigšanas sāka pasniedzējas darbu, nogājusi ceļu no pasniedzējas līdz docentei. 1955.–1958. g. mācījās šī paša institūta aspirantūrā. Doktora grādu piešķīra Kijevas Politehniskais institūts 1963. g. 1967. g. atgriezās Rīgā, kur no 1967. līdz 1973. g. strādāja par Rīgas Politehniskā institūta docenti.
1973. g. novembrī izbrauca ar ģimeni uz Izraēlu, apmetās Beerševā un no 1974. g. strādā par laboratorijas vadītāju, pēc tam par Inženierzinātņu fakultātes katedras vadītāju Ben-Guriona vārdā nosauktajā Beeršavas universitātē. B. pieder trīs patenti, viņa ir vairāk nekā 300 rakstu autore zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos par termodinamikas, absorbcijas siltumiekārtu u.c. problēmām. B. – starptautisks eksperts enerģētikas jomā, Starptautiskā saldēšanas iekārtu institūta (Parīze) loceklis, Starptautiskās absorbcijas siltumiekārtu komitejas loceklis. Vairākkārt apbalvota ar starptautiskām prēmijām par sasniegumiem zinātniskajā darbībā. 1989. g. par izciliem nopelniem profesionālajā darbībā valdība viņu izcēla starp desmit sievietēm par godu Izraēlas Valsts 40. gadadienai.
Irēnas vīrs – Bakass Ļevs, dzimis Kauņā 1922. g., inženieris-mehāniķis, 10 gadus bija GULAGA gūsteknis.

Bordē Bernhards (1933, Rīga) - brālis