Bobe Mendels-Alters (25.07.1894, Rīga–07.06.1973, Telaviva) – inženieris, vēsturnieks, sabiedriskais darbinieks.
Viņa tēvs, Šlema, Šmuela dēls, mietpilsonis, kopā ar vecākiem ieradās Rīgā no Lietuvas (Žagares ciema); māte – Elka, bija Mendela Kagana meita, rabīna Mozesa Jehudas Zeliga Kagana no Piltenes (tagad Piltene Latvijā) mazmeita, kurš bija rabīns Hāzenpotē (tagad Aizpute Latvijā). 1852. g. viņš ar sievu izbrauca uz Izraēlu, apglabāts Olīvkalnā Jeruzalemē.
B. mācījās heiderā, no 12 gadu vecuma – reālskolā, beidza privātu skolu, bet 1913. g. iestājās Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē, kas 1915. g. (Pirmā pasaules kara laikā) tika evakuēta uz Maskavu, kur B. turpināja mācības. Mācības beidza Ivanovo-Vozņesenskā, iegūstot inženiera-tehnologa diplomu.
No jaunības B. bija cionistu kustības dalībnieks, organizācijas «Ceirej-Cion» biedrs kopš tās izveides Rīgā 1912. g. Bija studentu jaunatnes cionistu organizācijas «Ha-haver» biedrs, kādu laiku vadīja tās Maskavas nodaļu. 1916. g. vasaras mēnešos B. veica tehnisko darbu ivrita cienītāju biedrībā, kura 1917. g. sāka saukties «Tarbut». 1919. g. B. ar sievu izbrauca no Maskavas uz Maksatihu, Tveras guberņā. 1921. g. ar ģimeni atgriezās Rīgā. Desmit gadus pirms izceļošanas uz Izraēlu viņš bija ievēlēts slimokases valdes priekšsēdētāja amatā Rīgā. Aktīvi piedalījās «Ceirej-Cion» darbībā, sadarbojās jidiša periodikā: «Der veg» («Ceļš»), «Arbeits-folk» («Strādnieku tauta»), «Unzere veg» («Mūsu ceļš»). 1921.–1923. g. bija Latvijas draudžu Centrālās valdes sekretārs, ko finansēja Džointa. 1935. g. bija 19. cionistu kongresa delegāts Lucernā.
1935. g. B. ar sievu un meitām repatriējās uz Izraēlu un apmetās Telavivā. Viņu dzīvoklis Bena-Jehudas ielā 103 kļuva par sava veida klubu izceļotājiem no Latvijas, bet pats B. – par vienu no iniciatoriem un organizētājiem, vēlāk arī goda sekretāru Izraēlas Latvijas un Igaunijas izceļotāju ebreju biedrībā. Apmēram 30 gadus B. strādāja privātā firmā, taču viņa mūža galvenais darbs bija sabiedriskais darbs Izraēlas Latvijas un Igaunijas izceļotāju biedrībā un Latvijas ebreju vēstures izpēte.
B. sadarbojās Telavivas žurnālā «He-Avar» («Pagātne»), ir daudzu tajā publicētu rakstu autors, piemēram, «Pirmais Vidzemes un Kurzemes ebreju vēsturnieks» (1964, Nr. 11, 118.–122. lpp.) par Reuvenu Vunderbāru; «Maskava pirms 1917. g. februāra revolūcijas un pēc tās» (1968, Nr. 5, 99.–108. lpp.) u. c. B. – viens no grāmatas «Zeher Mordehaj» («Mordehaja piemiņai») redaktoriem, kas veltīta rabīna Mordehaja Nuroka dzīvei un darbībai. (Jeruzaleme, 1967).
B. bija viens no iniciatoriem Latvijas un Igaunijas izceļotāju biedrības izdotajai atmiņu grāmatai «Jahadut Latvija» («Latvijas ebrejība») B. Eliāva, M. Bobes un A. Kremera redakcijā (Telaviva, 1953), bija vairāku tās rakstu autors. Grāmata veltīta Latvijas ebreju, kas gāja bojā Katastrofas periodā, piemiņai un stāsta par Latvijas ebreju vēsturi starp diviem pasaules kariem un, galvenokārt, neatkarīgās Latvijas periodā.
Pārstrādātais un papildinātais grāmatas «Jahadut Latvija» variants angļu valodā «The Jews in Latvia» M. Bobes, I. Maora, Z. Mihaeli (Mihelsona) un Š. Levenberga redakcijā iznāca Telavivā 1971. g.
B. – grāmatu autors: «Prakim be-toldot jahadut Latvija» («Nodaļas no Latvijas ebreju vēstures», ivritā. Telaviva: izdevniecība «Rešafim», 1965) un «Idn in Letland» («Ebreji Latvijā», jidišā. Telaviva, 1972). Rīgā biedrība «Šamir» veikusi grāmatas «Ebreji Latvijā» tulkojumu krievu un latviešu valodā (Rīga, 2006).
B. apglabāts Telavivas Kirjat-Šaulas kapsētā.
Lit.:
M. Bobes lieta Centrālajā cionistu arhīvā Jeruzalemē. A. Rafaeli-Cencipera fonds (f. 30-992);
Maors I. Raksts par Bobi He-avar. 11. grām. – 1973, 289.–290. lpp.;
Valdmanis B. Latvijas ebreju vēsturnieks Mendels Bobe Ebreji mainīgajā pasaulē: 5. starptaut. konferences materiāli. Rīga, 2005. 83.–95. lpp.
B.V.