Blīgers Anatolijs (1926, Haisina, Ukraina — 2007) — infektologs ārsts, zinātnieks, pedagogs, veselības aprūpes organizators. 1951. g. beidzis 2. Maskavas Medicīnas institūtu. 1951.—57. g. vadīja Republikāniskās klīniskās infekcijas slimnīcas nodaļu Rīgā, pēc tam strādāja Infekcijas slimību katedrā (asistents, docents, no 1956. g. profesors, vadītājs). 1957.—92. g. vadīja Infekcijas slimību klīniskās bioķīmijas problēmlaboratoriju; 1961.—92. g. bija Rīgas Medicīnas institūta prorektors zinātniskajā darbā. 1964.—78. g. strādāja par galveno infektologu, 1978.—92. g. ieņēma Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas zinātniskās medicīnas padomes priekšsēdētāja amatu. 1965. g. nodibināja Latvijas Hepatoloģijas centru. No 1992. g. bija Rīgas slimnīcu «Bikur-Holim» un «Linas-Hacedek» izpildpadomes priekšsēdētājs. No 1964. g. — medicīnas zinātņu doktors, no 1978. g. — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis; Ņujorkas Zinātņu akadēmijas loceklis. Vairāk nekā 1000 zinātnisku darbu autors, tostarp pētījumi par aknu un infekcijas slimību bioķīmiju, morfoloģiju, imunoloģiju un ķīmijterapiju, 40 grāmatu (no tām 25 mācību grāmatas) autors, apmēram 70 autorapliecību ieguvējs. Ierosināja nitrofurānu infekcijas slimību ārstēšanai, izstrādāja dzelteno kaiti klasifikāciju, aprakstīja jaunu aknu slimību tipu — iedzimtos pigmentu hepatozes, izstrādāja hiperfermentēmijas mehānisma teoriju patoloģisku procesu gadījumā, vīrusu hepatītu patoģenēzes vīrusu-imūnoģenētisko koncepciju.

G. Smirins