Bjaliks Haims Nahmans (1873 ― 1934. g. jūlijs) ― izcilais ebreju dzejnieks, kurš radīja galvenokārt ivritā. No 13 gadu vecuma sāka studēt jūdaisma Svētās grāmatas. Ebreju apgaismības kustības «Haskala» un ebreju apgaismotāju-rakstnieku ideju ietekmē B. iestājās Voložinas ješivā, lai iegūtu vispārējo izglītību. Tomēr vispārējos priekšmetus ješivā nemācīja, tāpēc B. pēc īslaicīgas aizraušanās ar teoloģiju nodevās pašizglītībai, jo īpaši patstāvīgi sāka mācīties krievu valodu. Par savu skolotāju B. uzskatīja Ahad-ha-Amu (tulk. no ivrita «Viens no tautas», īst. uzv. un vārds Gincbergs Ašers Giršs; 1856―1927) ― «garīgā cionisma» ideologu, kurš aicināja pārvērst Palestīnu par ebreju tautas garīgo un kultūras centru. Ješivā B. aizrāvās ar Palestīnas mīlestības idejām un izveidoja slepenu biedrību, kuras mērķis bija «ebreju apmetnes Izraēlas zemē propaganda» un asimilācijas kritika, kuru B. vērtēja kā nacionālu nodevību. 1892. g. debitēja ar dzejoli «El ha-cipor» («Bezdelīgai»), kurā izskanēja divas galvenās B. jaunrades tēmas ― Austrumeiropas ebreju pazemotās dzīves apraksts un kvēla tieksme uz Ciānu. Pēc «Ebreju enciklopēdijas» (20. gs. sākums, Krievija) vārdiem, šis ir «pirmais nacionāli-cionistiskais dzejolis». No 1893. g. B. pasniedza ebreju priekšmetus skolā Sosnovices miestā Ļubļinas guberņā. Toreiz viņš uzrakstīja arī pirmo nopēlēju dzejoli Bībeles pravieša stilā «Ahen hacir ha-am» («Kā sausa zāle»), kas atklāja slaveno «Dusmu dziesmu» ciklu. Dzejolis kļuva populārs, un B. pārcēlās uz Odesu. 1902. g. iznāca pirmais B. dzejoļu krājums. 1903. g. Odesas sabiedriskā komiteja deleģēja B. uz Kišiņevu, lai vietā savāktu dokumentālo materiālu par pogroma laikā izdarītajām zvērībām. Redzētā iespaidā tika uzrakstīta poēma «Be-ir ha-harega» («Stāsts par pogromu», cenzūras apsvērumu dēļ izdota kā «Massa Nemirow» («Ņemirovas hronika»)), kura mudināja ebreju jaunatni organizēt pašaizsardzību un cīņu par ebreju tautas dzīves atjaunošanos. 1911. g. B. krājums «Dziesmas un poēmas» V. Žabotinska tulkojumā iznāca krievu valodā. 1916. g. M. Gorkijs augstu novērtēja B. rakstā «Par Bjaliku». Latvijā par B. neviennozīmīgi rakstīja avīzes, viņa vārdā nosauca kreiso cionistu partijas «Ceirej Cion» klubus. 1925. g. B. emigrēja uz Palestīnu, kur turpināja cīņu par ebreju iedzīvotāju interesēm PSRS. 1929. g. avīze «Segodņa» (Rīga) ziņoja, ka B. apsūdzēja ebreju darbinieku R. Brainina klusēšanā par boļševiku noziegumiem pret cionismu un Padomju Savienības ebrejiem, 1932. g. ― par B. protestu pret to, ka daļa ebreju preses atbalsta Birobidžanas projektu (plāns par strādājošo ebreju pārcelšanu uz Tālajiem Austrumiem). Pēc pasaules cionistu kustības vadītāju uzdevuma B. veica braucienu pa vairākām Eiropas un Amerikas valstīm. 1931. g. B. veica vizīti Latvijā Eiropas turnejas «Grāmata un vārds» ietvaros, kas tika organizēta, lai piesaistītu interesi ivritam un kultūrai šajā valodā. 1931. g. 8. decembrī viņš devās caur Daugavpili, kur viņu sveica jaunatnes cionistu organizāciju («Hašomer-Hacair», «Gordonija») un dažu galveno ebreju skolu pārstāvji, pēc tam veica vairākas tikšanās ar cionistu kustības pārstāvjiem Latvijā un necionistu organizācijām Rīgā. 1931. g. 17. decembrī B. tikās ar saviem cienītājiem ― cionistiem (Latvijas Cionistu-sociālistu apvienotā partija un tās jaunatnes organizācijas «Hašomer-Hacair», «Hehaluc», «Gordonija», «Borohova-jugend», kluba «Bjalik» pārstāvji, vispārējie cionisti, revizionisti un to jaunatnes biedrības «Betars» un «Avivija», sieviešu cionistu organizācijas VIZO pārstāvji, cionistu fondi, skolotāju organizācija «Hamore»), necionistiem (ebreju draudze, ebreju frakcija Domē, sporta organizācija DISK), ebreju skolu pārstāvjiem, žurnālistiem, kā arī Rogačevas rabīnu Josifu Rozinu (1858―1936); apmeklēja sporta organizāciju DISK un vietējo cionistu fonda «Keren Hajesod» nodaļu; nolasīja lekciju jidišā «Grāmata un vārds». 1933. g. 8. janvārī Latvijā notika «Bjalika mēnesis» par godu B. 60. dzimšanas dienai, kura laikā notika pasākumi, veltīti B. un ebreju kultūrai.