Bernšteins Natans (Nikolajs) Davidovičs (25.07.1876, Jelgava — 12.1938, Ļeņingrada) — mūzikologs, mūzikas rakstnieks, kritiķis, lektors, sabiedriskais darbinieks. Studēja Berlīnes universitātē pie L. Šarvenkas un M. Bruka (mūzikas teorija), G. Bellermana, O. Fleišera un M. Frīdlandes (mūzikas teorētiskie priekšmeti). Pasniedza mūzikas vēsturi un estētiku Berlīnes konservatorijā un Apela Augstākajā skolā (Berlīne). No 1904. gada — pasniedzējs Sanktpēterburgā, kritiķis avīzē „Sanktpeterburgskije Vedomosti“, darbinieks Ebreju enciklopēdijas un Brokhausa un Efrona Enciklopēdiskās vārdnīcas mūzikas nodaļā. 1907. gadā organizēja „Rakstnieku par mūziku biedrību“. 1908. gadā kļuva par vienu no Tautas konservatorijas dibinātājiem; 1921. gadā — Valsts mūzikas izglītības institūta dibinātājs, 1922. gadā — tā rektors un Mūzikas profesiju izpētes biedrības priekšsēdētājs. 1922.–24. gadā bija nedēļas izdevuma „Mūzika un teātris“ redaktors. Nodarbojās ar skolēnu mūzikas izglītības jautājumiem. 1937. gadā tika represēts. Nomira apcietinājumā.

Darbi: Russlands Theater und Muzik zur Zeit Peters des Grossen. Rīga; Leipciga, 1904; Krievijas operas vēsture 18.–20. gs. Sanktpēterburga, 1905; Senhebreju mūzika. Sanktpēterburga, 1905; Mūzika un teātris japāņu vidū, 1905; Valsts himnu vēsture. Sanktpēterburga, 1914; Par mūziski apdāvinātas personības konstitūcijas jautājumu. Ļ.; M., 1928. (Līdzautors D. Rohļins u. c.)

M. Mihaļeca

Piezīme. Nāves datums?

Precizēt — universitāte vai mākslas universitāte.

Izdošanas vieta?