Bengūrions Dāvids (īst. uzv. un vārds Grīns Dāvids Josefs) (16.10.1886, Plonska ― 12.12.1973, Telaviva) ― ebreju strādnieku kustības līderis Palestīnas mandāta teritorijā, pirmais Izraēlas Valsts premjerministrs. 1903. g. pievienojās cionistu kustībai «Poalej Cion», 1906. g. pārcēlās uz Palestīnu, kur nomainīja vārdu. Aktīvi nodarbojās ar sabiedrisko darbību, uzreiz tika ievēlēts par «Poalej Cion» CK locekli. Bija dedzīgs ivrita ieviešanas atbalstītājs visās ebreju dzīves jomās. No 1911. g. piedalījās Cionistu organizācijas kongresos un «Poalej Cion» forumos. 1918. g. maijā iestājās vienā no Ebreju leģiona vienībām. 1920. g. piedalījās vienotās strādnieku organizācijas «Histadruta» izveidē. 1921.―35. g. bija Histadruta ģenerālsekretārs. 20. gadu sākumā nesekmīgi mēģināja izveidot attiecības ar padomju arodbiedrībām, lai legalizētu cionistu-sociālistu darbību PSRS un padomju ebreju emigrāciju uz Palestīnu. 20. gadu vidū B. izvirzīja saukli «No šķiras uz tautu», saskaņā ar kuru strādnieku šķirai kā nacionālās atdzimšanas vadošajam spēkam jāieņem vadošā loma Palestīnā un starptautiskajā cionistu kustībā. 1930. g. tika izveidota strādnieku partija «Mapai», kuras līderis kļuva B. Līdz 1933. g. viņš panāca vairākumu Pasaules Cionistu organizācijas struktūrās, tika ievēlēts par Izpildkomitejas locekli un Ebreju aģentūras valdes locekli (1935.―48. g. ― vadītāju). Mēģināja panākt vienošanos ar revizionistiem un Palestīnas arābu iedzīvotāju līderiem. 1933. g. B. apmeklēja Latviju, tikās ar Ebreju aģentūras, vispārējo cionistu, sociālistu-cionistu, kreiso cionistu jaunatnes organizāciju un studentu korporāciju pārstāvjiem, uzstājās Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā ar referātiem «Ideju cīņa cionismā» un «Ko mēs vēlamies Palestīnā». 1937. g. B. pieprasīja Lielbritānijai radīt apstākļus masveida imigrācijai uz Palestīnu (atbildē Lielbritānijas valdība noraidīja Palestīnas sadalīšanu, samazināja līdz minimumam ebreju imigrāciju un aizliedza zemes pirkšanu gandrīz visā teritorijā). XXII Cionistu organizācijas kongresā B. tika atkārtoti ievēlēts par Ebreju aģentūras valdes priekšsēdētāju, un viņa pārziņā tika nodoti pašaizsardzības jautājumi. 1948. g. 14. maijā G. nolasīja Izraēlas Valsts neatkarības deklarāciju un kļuva par valsts valdības vadītāju.