Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Personas dati
UzvārdsLajevskis
VārdsJosifs
Tēva vārdsUzieļevičs
Dzimšanas gads1920
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena13
birth_placeOrela

Šī ir veca dokumenta versija!


Beļavskis Leonīds (1927)

Personas dati
UzvārdsBeļavskis
VārdsLeonīds
Dzimšanas gads1927
Dzimšanas mēnesis10
Dzimšanas diena10
birth_placePoltava

Beļavskis Leonīds (10.10.1927, Poltava) ― režisors, Krievijas Tautas mākslinieks. No 1950. g. sāka spēlēt Ņižņijnovgorodas Jaunatnes teātra skatuvē jauno varoņu galvenās lomas: Romeo, Belvolio («Romeo un Džuljeta», V. Šekspīrs), Mariuss («Nelaimīgie», V. Igo), Pjotrs («Viņas draugi», V. Rozovs). 1951. g. ar izcilību beidzis Ņižņijnovgorodas Teātra skolas aktiermākslas nodaļu. 1955. g. iestājies Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūta režijas fakultātē (prof. A. Muzila un A. Kacmana kurss). No 1960. g. strādāja par režisoru-iestudētāju Smoļenskas drāmas teātrī, kur iestudēja izrādes «Vienkāršdvēselīgais» pēc Voltēra, «Divi veronieši» V. Šekspīra, «Okeāns» A. Šteina. 1962.―64. g. strādāja par režisoru Ņižņijnovgorodas Akadēmiskajā drāmas teātrī, iestudēja lugas «Kā tev klājas, puis?» V. Panovas, «Kāzu dienā» V. Rozova, «Visi mani dēli» A. Millera, «Hamlets» V. Šekspīra, «Mirušās dvēseles» N. Gogoļa (par pēdējo izrādi B. saņēma pirmo starptautisko prēmiju). 1964. g. pēc A. Kaca uzaicinājuma ieradās Rīgā, kur turpināja darbu par režisoru, iestudēja lugas «Mežonis» Voltēra, «Stundu pirms pusnakts» V. Šubrta, «Gribu būt godīgs» V. Vojnoviča, «Kaukāza krīta aplis» B. Brehta un «Tempo-1929» N. Pogodina, «Devītais taisnais» E. Jurandota, «Saplēstais rublis» S. Antonova, kā arī pirmo mūziklu «Vestsaidas stāsts» (kopā ar A. Kacu). 1975.―83. g. ― Norilskas Aizpolārā drāmas teātra galvenais režisors, iestudēja izrādes «Misterija buff» pēc V. Majakovska, «Divas bultas» A. Volodina u. c. 1983. g. tika iecelts par Krasnojarskas apgabala drāmas teātra galveno režisoru, iestudēja lugas «Teātris Nerona un Senekas laikos» E. Radzinska, «Pēc nezināmā piezīmēm» pēc F. Dostojevska, «Nenokauj» V. Astafjeva, «Arbatas bērni» A. Ribakova. 1988. g. atgriezās Rīgā, 1988.―99. g. bija Rīgas Krievu drāmas teātra galvenais režisors, kur iestudēja lugas «Čonkins» pēc V. Vojnoviča, «Camera obscura» V. Nabokova, «Trakā nauda» A. Ostrovska, «Kļūdu komēdija» V. Šekspīra, «Krodzeniece» K. Goldoni, «Trīnes grēki» R. Blaumaņa, «Līgavainis no Jeruzalemes» J. bar-Josefa, «Mēris uz jūsu abām mājām» G. Gorina, kā arī savu iestudējumu «Oņegins, mans labais draugs» pēc A. Puškina. 1999. g. B. atgriezās Ņižņijnovgorodas Akadēmiskajā drāmas teātrī.