Beinarts Haims (1917, Pleskava, Krievija) – vēsturnieks, lielākais speciālists Spānijas ebreju vēsturē viduslaikos.
Dzimis ģimenē, kas ievēroja ebreju tradīcijas. 1915. g. viņa vecāki tika izsūtīti no Daugavpils (tagad Daugavpils, Latvija) pēc Krievijas kara pavēlniecības rīkojuma, kas deportēja ebrejus no frontes joslas. Ģimene apmetās pie radiniekiem Carskoje Selo pie Petrogradas. Pēc 1920. g. 11. augustā Rīgā parakstītā miera līguma starp Latviju un Padomju Krieviju viņi atgriezās Latvijā un apmetās Rīgā. B. ebreju izglītību ieguva mājās un reformētajā heiderā, kurā līdzās reliģiskajiem priekšmetiem pasniedza ebreju tautas vēsturi, Izraēlas ģeogrāfiju, ivrita gramatiku. 1935. g. B. beidza ebreju ģimnāziju Rīgā. 1936.—1937. g. izpildīja militāro dienesta pienākumu Latvijas armijā. Repatriējās uz Izraēlu ar Jeruzalemes Ebreju universitātes sertifikātu, kur ar pārtraukumiem mācījās 1937.–1947. g. Piedalījās ebreju jišuva cīņā pret britu varas iestādēm, strādāja ceļu būvē, kanalizācijas bedru tīrīšanā. Studiju laikā universitātē gada laikā veica pētījumus Madrides Nacionālajā arhīvā un Barselonas arhīvā.
1955. g. piešķirts doktora grāds, no 1972. g. B. – profesors.
Savos zinātniskajos pētījumos par Spānijas ebreju vēsturi 15. gs. B. izmantoja viņa atrastos arhīva avotus par Spānijas ebreju dzīvi pirms viņu izraidīšanas 1492. g., par viņu dažādās pasaules valstīs izveidotajām kopienām, par marranu vēsturi (piespiedu kristīšanas upuriem, kas slepeni saglabāja uzticību jūdaismam). 1944.–1960. g. B. – «Enciklopedia Mikrait» (Bībeles enciklopēdijas, ivritā) zinātniskais sekretārs. No 1952. g. – Jeruzalemes Ebreju universitātes Vēstures katedras pasniedzējs. 1965.–1969. g., Ben-Guriona vārdā nosauktās Negevas universitātes tapšanas periodā, bija universitātes Humanitāro un sabiedrisko zinātņu fakultātes akadēmiskais padomnieks, bet 1969.–1973. g. – šīs fakultātes dekāns. 1970.–1973. g. vadīja Jeruzalemes Ebreju universitātes Judaikas institūtu. 1983.–1984. g. – Jeruzalemes Ebreju universitātes Skolas ārzemju studentiem dekāns.

1964. g. pēc B. iniciatīvas Toledo (Spānija) pie sinagogas, ko 1357. g. uzcēla Šmuels b. Meirs Abdulafija (kopš 1492. g. – Trānsito baznīca), tika izveidots Spānijas ebreju kultūras muzejs.
B. ir Izraēlas Zinātņu akadēmijas loceklis (ievēlēts 1981. g.), Spānijas Karaliskās vēstures akadēmijas korespondētājloceklis, Amerikas Viduslaiku akadēmijas, Meksikas Kultūras akadēmijas loceklis, Madrides universitātes (1989), Ņujorkas Ebreju teoloģiskā semināra (1992) u. c. goda doktors. 1995. g. pavasarī Hervasā (Spānija) notika zinātniskais kongress, veltīts B. pētījumiem. Viņa godam Hervasā tika iestādīts mežs.

1991. g. B. tika piešķirta Izraēlas Valsts prēmija, kā arī Kordovas universitātes prēmija (1981), Višnicera prēmija par labāko grāmatu ebreju vēsturē (1981), Rupina prēmija (1996), Rotšilda prēmija (2004). B. ir vairāk nekā trīssimt zinātnisku publikāciju autors ivritā, spāņu un angļu valodā. 1971. g. B. nodibināja sēriju «Hispania Judaica» (Ebreju Spānija), kurā publicē monogrāfijas par viduslaiku ebreju kopienu Spānijā. B. ir šīs sērijas redaktors, bija Īsās ebreju enciklopēdijas krievu valodā redakcijas padomes loceklis, no 5. sējuma – redakcijas padomes priekšsēdētājs; pirmā «Encyclopaedia Judaica» izdevuma rakstu par Spānijas ebreju vēsturi redaktors, Jeruzalemē iznākošā žurnāla «Cion» (ivritā) redakcijas kolēģijas loceklis.

Pētījumi:

Spānijas inkvizīcijas tiesas procesu protokoli Sjudadreālā, 4 sēj. – Jeruzaleme, 1974–1985; Conversos on trial. – Jeruzaleme, 1982 [konversos tiesā, t. i. pievērstie, «jaunie kristieši», kā Spānijā un Portugālē sauca ebrejus un viņu pēctečus, kas pieņēma katolicismu 14.–15. gs. beigās – fundamentāls darbs par Spānijas inkvizīcijas vēsturi]; Atlas of Medieval Jewish History. – Jeruzaleme, 1992; Gēruš Sfarads (Ebreju izraidīšana no Spānijas, ivritā), Jeruzaleme, 1994; «Prakej Sfarad» (Jūdu-spāņu vēstures nodaļas, ivritā), 2 sēj. – Jeruzaleme, 1998; rakstu krājuma «Ebreji Itālijā» (ivritā) redaktors. – Jeruzaleme, 1988 u. c.

Lit.: Hoters E. Beinarts Haims. Encyclopaedia Iudaica, 2. izd., 3. sēj. – 2007, 268–269. lpp.; KEE, 2. izd., pielik. – 1995, 142–143. lpp.; Slivkina E. Slaveni ebreji, izceļotāji no Baltijas, Izraēlas Valsts veidotāji. Ebreji mainīgajā pasaulē. 3. sēj. – Rīga, 2000, 179–204. lpp.