| Personas dati |
| Uzvārds | Lajevskis |
| Vārds | Josifs |
| Tēva vārds | Uzieļevičs |
| Dzimšanas gads | 1920 |
| Dzimšanas mēnesis | 12 |
| Dzimšanas diena | 13 |
| birth_place | Orela |
Šī ir veca dokumenta versija!
Bašs Mendelis Hackelevičs (1919)
| Personas dati |
| Uzvārds | Bašs |
| Vārds | Mendelis |
| Tēva vārds | Hackelevičs |
| Dzimšanas gads | 1919 |
| Dzimšanas mēnesis | 4 |
| Dzimšanas diena | 14 |
| birth_place | Rīga |
| Dzimums | M |
Bašs Mendelis (Mendels) Hackelevičs (14.04.1919, Rīga) ― komponists, diriģents un pedagogs. Bērnībā mācījās klavierspēli, dziedāja sinagogas un Latvijas Nacionālās operas korī. 1932. g. beidza ebreju 6-gadīgo skolu, pēc tam ebreju ģimnāziju; 1936. g. beidza ebreju amatniecības skolu, iegūstot mehāniķa specialitāti. Strādāja fabrikā, tajā pat laikā mācījās mūziku pie K. Zaļupa. 1937. g. iestājās Latvijas Konservatorijā J. Vītola kompozīcijas klasē. 1941. g., nacistu okupācijas laikā, tika ieslodzīts Rīgas geto, pēc tam bija ieslodzītais koncentrācijas nometnēs Rīgā un Liepājā. Neilgi pirms kara beigām aizbēga no nometnes. Pēc kara atjaunoja studijas Latvijas Konservatorijā, 1948. g. beidza A. Skultes kompozīcijas klasi, 1950. g. ― L. Vīgnera simfoniskās diriģēšanas klasi. Studiju laikā no 1947. g. pasniedza mūzikas teorētiskos priekšmetus un vadīja kompozīcijas klasi J. Mediņa Mūzikas skolā (audzēkņu vidū ― R. Ore un A. Kalniņš). No 1950. g. pasniedza teorētiskos priekšmetus Latvijas Konservatorijā. 1952.―62. un 1975.―85. g. strādāja konservatorijas operas klasē kopā ar L. Vīgneru, iestudēja vairākas operas un atsevišķas operu ainas. 1953.―95. g. pasniedza kora diriģēšanas katedrā (sagatavoja 60 kora diriģentus, tostarp I. Kokaru, T. Broku, M. Kupču). No 1980. g. pasniedza simfoniskās diriģēšanas katedrā. 50. gados strādāja par otro diriģentu Rīgas Maskavas rajona korī, 1959.―61. g. ― par diriģentu Daugavpils Mūzikas-drāmas teātrī, 1962.―75. g. ― par Rīgas Operetes teātra galveno diriģentu, 1974.―93. g. ― par otro diriģentu pūtēju orķestrī «Rīga», kuram veidoja aranžējumus. 1957. g. saņēma LPSR nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. Mūzikas autors kinofilmām, oratorijai pēc G. Beilina vārdiem «Fašisma upuru piemiņai» (1961 g.), muzikālajai komēdijai «Trīnes grēki» (pēc R. Blaumaņa, 1973 g.) un citiem darbiem (instrumentālas miniatūras, klavierdarbi, solo, kora un estrādes dziesmas, kora skaņdarbi).
Darbi: Diriģenta tehnikas pamati: metodisks līdzeklis. 1982.
Lit.: SKV, lpp. 36―37; Pad. Latv mūzikas darbinieki. R., 1965. Lpp. 33―34; Карклинь Л. Композиторы и музыковеды Советской Латвии. Р., 1974. С. 38―39; Latviesu komponisti un muzikoloģi / Sast. L. Furmane. R., 1989. Lpp. 19.
M. Mihailecs
G. Smirins