Averbuha Džesja Zalmanovna (dzimusi 1909. gadā) - revolucionārās kustības dalībniece (viņas cīņas biedri - M. A. Jukhno, F. J. Frīdmans, P. L. Leibčs), žurnāliste. Parlamentārās varas periodā Latvijā kopš 1928. gada viņa aktīvi piedalījās nelegālajā revolucionārajā kustībā. Viņa bija komjauniešu organizācijas biedre, bija MOPR Daugavpils pilsētas komitejas locekle, piedalījās līdzekļu vākšanā un nesa sūtījumus cietumā esošajiem politieslodzītajiem. Viņa piedalījās nelegālo publikāciju rediģēšanā. No 1935.gada līdz 1939.gadam dzīvoja Čehoslovākijā, kur kopa ar vīru strādāja Čehoslovākijas Komunistiskajā partijā. No 1939.gada līdz 1940.gadam viņa bija laikraksta „Latgaļskaja Pravda“ redakcijas locekle un PSKP biedre kopš 1940. gada. Pēc padomju varas atjaunošanas Latvijā viņa kļuva par redakcijas vadītāju laikrakstam „Latgaļskaja Pravda“. Otra pasaules kara laikā viņa tika evakuēta, strādāja par Penzas apgabala rajona laikraksta redakcijas literāro darbinieci, radio redaktori utml. No 1945.gada līdz 1980.gadam bija lauksaimniecības sadaļas vadītaja un tai pat laikā arī literārās un vēstuļu sadaļas vadītaja tādu laikrakstu kā „Latgaļskaja Pravda“, “Krasnoe Znamja” un “Padomju Daugava” redakcijās. Viņai tika piešķirtas tadas medaļas kā “Par drosmīgu darbu 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā”, “Par drosmīgu darbu. Pieminot VI Ļeņina 100. dzimšanas gadadienu.„ Viņa saņēma republikas nozīmes pensiju un atzinību.

I. Bajuls