| Personas dati |
| Uzvārds | Lajevskis |
| Vārds | Josifs |
| Tēva vārds | Uzieļevičs |
| Dzimšanas gads | 1920 |
| Dzimšanas mēnesis | 12 |
| Dzimšanas diena | 13 |
| birth_place | Orela |
Šī ir veca dokumenta versija!
Abramovičs Rafails Abramovičs (1880-1963)
| Personas dati |
| Uzvārds | Abramovičs |
| Vārds | Rafails |
| Tēva vārds | Abramovičs |
| Dzimšanas gads | 1880 |
| birth_place | Dinaburga |
| Miršanas gads | 1963 |
| Dzimums | M |
ABRAMOVIČS (īstajā vārdā Reins) Rafails Abramovičs (1880, Dinaburga - 1963, Ņujorka), politiķis, aktīvists. Mācījies Rīgas Politehnikumā; 1901. gadā no turienes izslēgts par dalību nelegālā studentu apvienībā. Izglītību pabeidzis Lježā (Beļģija). No 1901. gada – Bunda biedrs, pēc tam tika arestēts, savukart, pēc atbrīvošanas devās uz ārzemēm, strādāja, palīdzot Bundam. 1903. gadā viņš piedalījās Bunda 3. kongresā, pēc tam nelegāli atgriezās Krievijā; turpināja strādāt Bunda organizācijās Viļņā un Varšavā. 1904. gadā viņš tika ievēlēts Bunda Centrālajā komitejā. 1905. gada beigās kluva biedrs Pēterburgas strādnieku padomē, velāk deputāts Bunda RSDLP 4. kongresā 1906. gadā balsošanas rezultātā tika ievēlēts kā loceklis Centrālajā komitejā. 1907. gadā RSDLP 5. kongresā viņš pievienojās menševikiem. Reakcijas gados viņš bija viens no Bunda Centrālās komiteja„likvidācijas“ virziena līderiem. 1910. gadā viņš tika izsūtīts uz Vologdas provinci, no kurienes pec tam aizbēga uz ārzemēm. No 1912.gada līdz -1914.gadam dzīvojot Vīnē, viņš bija loceklis Bundā . Pirmā pasaules gados viņš parstāvēja„centristu“ (sociālpacifistu) pozīcijas. Pēc 1917. gada februāra revolūcijas viņš atgriezās Krievijā, atkal ņēma dalību Bunda Centrālajā komitejā un RSDLP ietvaros pievienojās grupai menševiku internacionālistu. Viņš bija deputāta palīgs Petrogradas (Pēterburga) padomē, kā arī biedrs Pirmajā Viskrievijas Centrālā izpildkomitejas kongresā un pēc tam Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas birojā. Ta paša gada augustā piedalījās valsts darbā, organizāja sapulces. Septembrī piedalījās Demokratijas mantojuma izstrades darbā, organizēja sanāksmes. Oktobrī kļuva par Pagaidu valdības parstavi (pirms -parlamenta laikā). Oktobra beigās viņš pameta Otro Viskrievijas Padomju kongresu, protestējot pret ieročiem lielinieku rindās. 1919. gada 23,jūlijā viņš tika arestēts, bet gada beigās atbrīvots pēc Rietumeiropas lūguma. Velakajos kara gados viņš atbalstīja „miera ar lieliniekiem“ taktiku. Saskaņā ar Bunda 12. konferences lēmuma (1920. gada aprīlis) izstājās no RSDLP un atzīšana izveidotās RCP (b) programmu. Parstāveja to daļu, kas aizstāv menševikus.1920. gada oktobrī devās uz ārzemēm, vadīja Zagranu, Bundsa Centrālās komitejas delegāciju un kļuva par daļu no Zagrana. RSDLP deleģēšana; gadā T921 piedalījās žurnāla „Sociālists. kurjers „izveidē un tās redakcijā palika līdz pat savai nāvei. 1923. gada maijā kļuva par jaunradītās Sociāliststiskās Strādnieku starptautiskās organizācijas biedru, kā arī izveidoja izpildkomitejas biroju. Kopš 1940. gada viņš dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs, un ir memuāru „Padomju socialistiskā revolūcija: 1917-1939 “(izdots 1962., angļu valodā) autors.