Atšķirības

Norādītais vecais variants no patreizējās lapas atšķiras ar.

--- lv:dzivesstasti:а:anenburgs_lazars_moisejevics [2021/04/16 10:34] – izveidots aleksandra
+++ lv:dzivesstasti:а:anenburgs_lazars_moisejevics [2022/11/08 18:19] (patlaban) – ārpussistēmas labojums 127.0.0.1
@@ Rinda 1: / Rinda 1: @@
 ==== Anenburgs Lazars Moisejevičs (1908-?) ====
-**Anenburgs Lazars Moisejevičs** (dzimis 07.14.1908., Rēzeknē) - drēbnieks. 1918. gadā beidzis divas klases pamatskolā. No 1923.gada līdz 1926.gadam bijis drēbnieks Černobrovas darbnīcā Rēzeknē. No 1927.gada līdz 1941.gadam drēbnieks Pukina darbnīcā Rīgā. No 1941.gada līdz 1942.gadam - šuvējs artelī "Krasnij Luč" Čuvaša APSR. 1942. gadā viņš tika iesaukts padomju armijas rindās. Piedaloties karadarbībā 43. Latvijas divīzijas sastāvā, viņš tika kontuzēts. Demobilizēts 1942. gadā. No 1942.gada līdz 1944.gadam - šuvējs invalīdu artelī Čuvaša APSR kolhozā “Krasnij Luč”. No 1945.gada līdz 1947.gadam bija drēbnieks Latvijas dzelzceļa militarizētajā apsardzē. No 1947.gada līdz 1962. - drēbnieks “Latvijas Ribkope”. Kopš 1962. gada - drēbnieks patērētāju biedrībā "Siluets" Rīgā. Viņam tika piešķirtas tādas medaļas kā "Par uzvaru pār Vāciju 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā", "25 gadu uzvara pār Vāciju 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā", "50 gadi PSRS bruņotajiem spēkiem". Dēli Anenburgs Jakovs (1929, Rīga), Anenburgs Jūdels (1931, Rēzekne) un Anenburgs Nohums (1935, Rīga - 1965, Rīga) dzimuši pirmajā laulībā ar Anenburgu (Kropmani) Frīdu (1908, Cēsis - 1948, Rīga) ). A. otrā laulība ar Anenburgu (Poļakovu) Jevgēniju (1919, Ukraina) tika izbeigta 1972. gadā. A. vecāki Anenburgs Mono (1882, Rēzekne - 1941, Rēzekne) un Anenburga (Savlova) Mina (1883, Rēzekne - 1941, Rēzekne) gāja bojā holokausta laikā. 1972. gadā A. kungs pēc dēlu uzaicinājuma saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu.
+**Anenburgs Lazars Moisejevičs** (dzimis 07.14.1908., Rēzeknē) - drēbnieks. 1918. gadā beidzis divas klases pamatskolā. No 1923.gada līdz 1926.gadam bijis drēbnieks Černobrovas darbnīcā Rēzeknē. No 1927.gada līdz 1941.gadam drēbnieks Pukina darbnīcā Rīgā. No 1941.gada līdz 1942.gadam - šuvējs artelī "Krasnij Luč" Čuvaša APSR. 1942. gadā viņš tika iesaukts padomju armijas rindās. Piedaloties karadarbībā 43. Latvijas divīzijas sastāvā, viņš tika kontuzēts. Demobilizēts 1942. gadā. No 1942.gada līdz 1944.gadam - šuvējs invalīdu artelī Čuvaša APSR kolhozā “Krasnij Luč”. No 1945.gada līdz 1947.gadam bija drēbnieks Latvijas dzelzceļa militarizētajā apsardzē. No 1947.gada līdz 1962. - drēbnieks “Latvijas Ribkope”. Kopš 1962. gada - drēbnieks patērētāju biedrībā "Siluets" Rīgā. Viņam tika piešķirtas tādas medaļas kā "Par uzvaru pār Vāciju 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā", "25 gadu uzvara pār Vāciju 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā", "50 gadi PSRS bruņotajiem spēkiem". Dēli [[lv:dzivesstasti:а:anenburgs_jakovs_lazarevics|Anenburgs Jakovs]] (1929, Rīga), [[lv:dzivesstasti:а:anenburgs_judels_lazarevics|Anenburgs Jūdels]] (1931, Rēzekne) un Anenburgs Nohums (1935, Rīga - 1965, Rīga) dzimuši pirmajā laulībā ar Anenburgu (Kropmani) Frīdu (1908, Cēsis - 1948, Rīga) ). A. otrā laulība ar Anenburgu (Poļakovu) Jevgēniju (1919, Ukraina) tika izbeigta 1972. gadā. A. vecāki Anenburgs Mono (1882, Rēzekne - 1941, Rēzekne) un Anenburga (Savlova) Mina (1883, Rēzekne - 1941, Rēzekne) gāja bojā holokausta laikā. 1972. gadā A. kungs pēc dēlu uzaicinājuma saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu.
 \\
 \\