Atšķirības

Norādītais vecais variants no patreizējās lapas atšķiras ar.

--- lv:dzivesstasti:а:abramiss_izrails_abramovics [2021/04/05 11:53] – izveidots aleksandra
+++ lv:dzivesstasti:а:abramiss_izrails_abramovics [2022/11/08 18:19] (patlaban) – ārpussistēmas labojums 127.0.0.1
@@ Rinda 2: / Rinda 2: @@
-**Abramiss Izrails Abramovičs** (23.08.1908., Rīga - 2000.12.03., Rīga) - izcils vijolnieks, kordiriģents un skolotājs, LPSR nopelniem bagātais skolotājs. Viņš bija [[lv:dzivesstasti:а:abramiss_abrams|Ābrama Abramisa]] dēls, Katjas un Jakova A. brālis. Viņš mācījās vijoli pie Z. Aranoviča, pēc tam pie pasniedzēja J.Gurviča I. Blūma mūzikas skolā. 1932. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas (tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) prof. A.Meca klasi. Pēc tam viņš mācīja dziedāt I. Raukhvargeras Rīgas ģimnāzijā, kā arī uzstājās ar solo programmām un grupas koncertos, piedalījās kopīgos priekšnesumos kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Jau radošās karjeras sākumā I. Abramisam bija plašs repertuārs, bija virtuoza spēles tehnika un izteiksmīga kantilēna. 20.gs. 30. gadu beigās viņš dzīvoja Prāgā (Čehija), vadīja Kārlenas apgabala sinagogas kori un pilnveidojās kā vijolnieks pie prof. Felda. Kopš 1939. gada atgriezās Rīgā un no 1939.gada līdz 1941. gadam diriģēja sinagogas kori Stabu ielas sinagogā. No 1940.gada līdz 1941.gadam pasniedza Rīgas Nacionālajā konservatorijā un spēlēja simfoniskā džeza orķestrī V.Khana vadībā.
+**Abramiss Izrails Abramovičs** (23.08.1908., Rīga - 2000.12.03., Rīga) - izcils vijolnieks, kordiriģents un skolotājs, LPSR nopelniem bagātais skolotājs. Viņš bija [[lv:dzivesstasti:а:abramiss_abrams|Ābrama Abramisa]] dēls, [[lv:dzivesstasti:а:abramisa_katja_abramovna|Katjas]] un [[lv:dzivesstasti:а:abramiss_jakovs_abramovics|Jakova A]]. brālis. Viņš mācījās vijoli pie Z. Aranoviča, pēc tam pie pasniedzēja J.Gurviča I. Blūma mūzikas skolā. 1932. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas (tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) prof. A.Meca klasi. Pēc tam viņš mācīja dziedāt I. Raukhvargeras Rīgas ģimnāzijā, kā arī uzstājās ar solo programmām un grupas koncertos, piedalījās kopīgos priekšnesumos kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Jau radošās karjeras sākumā I. Abramisam bija plašs repertuārs, bija virtuoza spēles tehnika un izteiksmīga kantilēna. 20.gs. 30. gadu beigās viņš dzīvoja Prāgā (Čehija), vadīja Kārlenas apgabala sinagogas kori un pilnveidojās kā vijolnieks pie prof. Felda. Kopš 1939. gada atgriezās Rīgā un no 1939.gada līdz 1941. gadam diriģēja sinagogas kori Stabu ielas sinagogā. No 1940.gada līdz 1941.gadam pasniedza Rīgas Nacionālajā konservatorijā un spēlēja simfoniskā džeza orķestrī V.Khana vadībā.
 Otra pasaules kara laikā viņš tika evakuēts. Laiku no 1942.gada līdz 1944.gadam viņš pavadīja Magņitogorskā kā mūzikas skolas un koledžas pasniedzējs un pilsētas simfoniskā orķestra koncertmeistars. Viņš ir uzstājies gan koncertos, gan kā solists. Pēc Otrā pasaules kara beigām viņš atgriezās Rīgā un no 1945.gada līdz 1948.gadam pasniedza Rīgas mūzikas skolā, bet no 1948.gada līdz 1991. gadam  - arī  Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Starp gandrīz 50 I. Abramisa audzēkņiem zināmākie ir - V. Zariņš, V. Ozolinš, I. Milzerāja, R. Lielmane, F. Hiršhorns, D. Bērzāja, J. Švinka, A. Ioffe, R. Agaronjans un citi. Kopš 1981.gada viņš vadīja skolas vecāko klašu vijolnieku ansambli, uzstājoties dažādos koncertos gan Latvijas radio un TV, gan arī Maskavā, Tallinā, Viļņā u.c. 50.- to gadu beigās paralēli darbam skolā, viņš darbojās arī kā amatieru jauktā kora vadītājs un diriģents Rīgas Maskavas kultūras pilī. Viens no nozīmīgākajiem kora priekšnesumiem bija kopīgs koncerts ar Nehamu Lifšitsaiti Rīgā, Latvijas Valsts universitātes Lielajā aulā. 70.-tajos gados. I. Abramis VEF kultūras pilī vadīja vijolnieku ansambli. Par nopelniem jauno vijolnieku izglītošanas jomā 1968. gadā viņam tika piešķirts LPSR nopelniem bagātā skolotāja pagodinājums.