Pečerskis Pjotrs Ļvovičs (1914-1974)

Pečerskis Pjotrs Ļvovičs (14.12.1914 – 1974) – pianists, koncertmeistars, pedagogs, lektors, mūzikas redaktors. Māksliniecisko zinātņu kandidāts. Beidzis Maskavas Konservatoriju (profesoru G. Neihausa un K. Igumnova klase), strādāja M.M. Ipolitova-Ivanovna Mūzikas skolā (1936.—37. g.). 1937.—39. g. dzīvoja Sverdlovskā. Konservatorijas p.i. docents, Filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. 1939. g. mācījās aspirantūrā Maskavas Konservatorijā (disertācijas temats — «K. Debisī klavieru darbi») un pasniedza Gņesinu Mūzikas skolā. 1939.—46. g. dienēja RKKA rindās, vispirms Maskavas Militārā apgabala ansamblī, pēc tam — Ziemeļrietumu fronte, 4. Trieciena Armija, 2. Baltijas fronte, Rietumu PGO fronte. Bija kluba priekšnieks, ansambļa priekšnieks. No 1946. g. Rīgā. 1946.—48. g. pasniedza Jāz. Mediņa Mūzikas skolā. No 1946. g. — Latvijas Filharmonijas lektors, pianists. No 1950.g. — Latvijas Konservatorijas pasniedzējs, no 1968. g. — vec. pasniedzējs. Uzstājās koncertos kā solists un pavadonis. Pirmais daudzus latviešu komponistu darbu izpildītājs, jo īpaši J. Ivanova e-minora variācijas. Ierakstīja skaņuplāksni ar Dž. Geršvina darbiem. Vadīja lekcijkursus Filharmonijā, Virsnieku Namā, kultūras namos. Veica dažādu darbu transkripcijas klavierēm. Komponistu Savienības biedrs (no 1959). Latviešu komponistu monogrāfiju autors.