Goldins Makss Davidovičs (1917)

Goldins Makss (Moisejs) Davidovičs (17.10/10.08.1917., Rīga) - komponists, pedagogs, muzikologs. 1939. gadā viņš absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas (J. Vitola kompozīcijas klasi). Otrā pasaules kara laikā viņš cīnījās frontē un tika nopietni ievainots. Pēc ārstēšanas slimnīcā viņš strādāja Ivanovā, Latvijas PSR Mākslas ansamblī, kuru izveidoja evakuējamo spēki, un komponēja darbus korim. no1944.-1947.gadam mācījies Maskavas Valsts konservatorijas maģistrantūrā (profesora A. Aleksandrova klasē). No 1948. gada viņš strādāja Latvijas Valsts konservatorijā par asociēto profesoru, bet no 1977. gada - par profesoru. 1952. gadā viņš saņēma mākslas vēstures kandidāta grādu, 1970. gadā - mākslas vēstures doktora grādu. Formas izjūta, rūpīgi noslīpēta kompozīcijas tehnika, daudzkrāsaina harmoniskā izteiksmība un melodisko līniju brīva polifoniskā harmonija ir raksturīga viņa darbaiem. Viņa sasniegumi ebreju tautas mūzikas saglabāšanas un izpētes jomā ir nozīmīgi: viņš izveidojis vairāk nekā 80 ebreju tautas dziesmu adaptācijas balsij un klavierēm un vairāk nekā 40 - korim. Viņš izmantoja ebreju tautas melodijas savos darbos kā citātus un kā pamatu improvizācijai. Sastādījis ebreju tautas dziesmu antoloģiju (1994). Viņš ir vokālās, kora, instrumentālās mūzikas, kā arī dramatiskās mistērijas «Estere un Artakserkss» (1988) autors.

Sacerējumi: Latviešu tautas deju melodijas. R., Liesma, 1967; Latviešu un cittautu mūzikas sakari. R., Liesma, 1972; Internacionālas tendences Emīla Melngaiļa darbībā. R., Liesma, 1983. gads

Literatūra: Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. R., 1965., 173.-174.lpp. ; Kārkliņš L. Padomju Latvijas komponisti un muzikologi. Rīga, 1974., 71.–73. lpp.; Latviešu komponisti un muzikologi. Sast. L. Fūrmane. R., 1989., 44.-45. lpp.

M. Mihailecs

G. Smirins