Jakobsons Alfrēds (1902-1941)

Jakobsons Alfrēds dzimis 1902. gada 23. maijā Rīgā tirgotāja un pilnvarotā (prokūrista) ģimenē; tēvs — Bers Jūlijs, māte — Eida (dz. Goldblatts). Mācījies A. Korti privātajā humanitārajā ģimnāzijā Rīgā, pēc tam Lomonosova ģimnāzijā.

1922. gadā absolvēja Rīgas pilsētas krievu vidusskolu. Studējis tieslietas Jēnas universitātē. 1924. gadā sācis studēt tieslietas Latvijas universitātē, absolvēja 1929. gadā. No 1929. gada 10. jūlija — zvērināta advokāta Z. Jakobi palīgs Rīgā; no 1935. gada 11. decembra — zvērināta advokāta M.M. Hilmana palīgs Rīgā. 1931.—32. gadā dienēja obligātajā militārajā dienestā Latvijas armijā, dienēja 5. Cēsu kājnieku pulkā. 30 gadus strādājis cionistu organizācijā „Histadrut HaTcionit“. No 1936. gada 25. novembra — Rīgas apgabaltiesas zvērinātais advokāts.

Padomju okupācijas laikā, 1941. gada janvārī, uzņemts Advokātu kolēģijā. Gājis bojā vācu okupācijas laikā, 1941. gada jūlijā.

Apprecējies 1927. gadā; viens bērns.

Darbi:

Ārsta atbildība pēc 1933. g. Sodu likumu 218. un 219. p.p. – Rīga, 1936. Ires līguma iespaids uz īres līgumu. – Rīga, 1936.