Cimanis Aleksandrs (1946)

Cimanis Aleksandrs (1946, Gulbene, Latvija) — ķīmiķis-zinātnieks un molekulārais biologs. 1969. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti, 1978. gadā aizstāvēja disertāciju un ieguva ķīmijas zinātņu kandidāta grādu, 1993. gadā — bioloģijas zinātņu doktora grādu specialitātē „molekulārā bioloģija“. No 1969. gada sākās viņa zinātniskā darbība LPSR ZA Organiskās sintēzes institūtā, vispirms organiskās ķīmijas jomā, bet no 1974. gada — molekulārās bioloģijas jomā. No 1983. gada — vecākais zinātniskais darbinieks, no 1988. gada — LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta molekulārās bioloģijas nodaļas ģenētiskās inženierijas laboratorijas vadītājs. No 1990. gada — laboratorijas vadītājs LPSR ZA Molekulārās bioloģijas institūtā, no 1993. gada — profesors Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu centrā.

Ķīmijas jomā izstrādājis jaunu alfa-ketoskābju un aldehīdu sintēzes metodi. Lielāko nozīmi ieguvuši viņa pētījumi ģenētiskās inženierijas un molekulārās bioloģijas jomā. Sadarbībā ar citiem zinātniekiem licis pamatus šo jomu attīstībai Latvijā. Pirmo reizi pasaulē klonēti BLV vīrusa LTR un X gēni, RNS saturošais bakteriofāgs fr, kā arī cilvēka interferona-αN gēns. Veikta rekombinantā cilvēka interleikīna-2, perspektīva pretvēža preparāta, sintēze.

1996. gadā pārcēlās uz Izraēlu un turpināja pētniecisko darbu Kaplāna Medicīnas centrā (Rehovotā). Viņš pirmo reizi atklāja šķīstošo hemoķīna receptoru CCR5, kas atver iespējas jauna tipa HIV vakcīnu konstruēšanai, kā arī zāļu vielu — CCR5 antagonistu meklēšanai. Molekulārās onkoloģijas jomā atklāta interleikīna-1 gēna superekspresija leikēmiskajās (B-SLL) un mielomas šūnās. No 2000. gada — šūnu un molekulārās bioloģijas laboratorijas vadītājs biotehnoloģijas uzņēmumos „Zetiq Ltd.“ un „Bioactivity Ltd.“ (Rehovotā).

D.I. Mendeļejeva vārdā nosauktās Vissavienības ķīmijas biedrības prēmijas laureāts (1972), Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija prēmijas laureāts (1988). Apbalvots ar PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zelta un bronzas medaļām (1988, 1989), D.H. Grindeļa medaļu par ieguldījumu ģenētiskās inženierijas attīstībā Latvijā (2001).

Darbi: Tsimanis A., Bichko V., Dreilina D., Meldrais J., Lozha V., Kukaine R., Gren E. The structure of cloned 3'-terminal RNA region of bovine leukemia virus (BLV). Nucleic Acids Research. 1983. Vol. 11 (17). Pp. 6079—6087; Berzin V., Avots A., Jansone I., Gintnere L., Tsimanis A. Sequence of the genes coding for the A-protein and coat protein of bacteriophage fr. Nucleic Acids Research. 1987. Vol. 15 (16). Pp. 6741; Avot A.J., Bundulis Yu.P., Ose V.J., Romantchikova N.V., Skrivelis V.A., Jankevics E.J., Tsimanis A.Yu., Gren E.J. Expression of the human interleukin-2 gene in E.coli cells. Dokl. Akad. Nauk SSSR. 1990. Vol. 315 (4). Pp. 994—996. (In Russian); Tsimanis A., Shvidel L., Klepfish A., Shtalrid M., Kalinkovich A., Berrebi A. Over-expression of the Functional Interleukin-11α Receptor in the Development of B-cell Chronic Lymphocytic Leukemia. Leukemia& Lymphoma. 2001. Vol. 42 (1—2). P. 195—205; Tsimanis A., Kalinkovich A., Bentwich Z. Soluble chemokine CCR5 receptor is present in human plasma. Immunology Letters. 2005. Vol. 96. P. 55—61.

Lit.: Millenium. Skats uz Latviju. Valters un Rapa, 1999. Lpp. 118—141; Dribins L., Gūtmanis A., Vestermanis M. Latvian Jewish community: history, tragedy, revival: http://www.mfa.gov.lv/en/ministry/4265/4299/; Grens E. Pirmie soļi molekulārajā bioloģijā: cilvēki, idejas, risinājumi, perspektīvas. Grāmata: Latvijas organiskās sintēzes institūts. 50. Pirmais pusgadsimts un nākotnes meti, J. Stradiņa un O. Pugоviča redakcijā. Zvaigzne, 2007. Lpp.137—146.