| Personas dati | |
|---|---|
| Uzvārds | Švarcs |
| Vārds | Josifs |
| Dzimšanas gads | 1880 |
| Dzimšanas mēnesis | 10 |
| Dzimšanas diena | 10 |
| Dzimšanas vieta | Rīga |
| Miršanas gads | 1926 |
| Miršanas mēnesis | 11 |
| Miršanas diena | 10 |
| Miršanas vieta | Berlīne |
| Dzimums | M |
Švarcs Josifs (Jozefs) (10.10.1880, Rīga ― 10.11.1926, Berlīne) ― dziedātājs, liriskais baritons. Bērnībā viņam bija skaista balss (alts).
No 8 gadu vecuma dziedājis B.-L. Rozovska vadītajā korī Rīgas Lielajā horālajā sinagogā. Pateicoties Rīgas mecenāta J. Berkovica materiālajam atbalstam, ieguvis pirmstecīgo izglītību Rīgā, no 16 gadu vecuma mācījies ārzemēs.
Mācījies Berlīnē pie A. Heinemana un Vīnes konservatorijā pie itāļu profesora Robinsona.
Debija operas skatuvē notikusi 1900. gadā Lincā (Austrija-Ungārija) operā „Aīda“ (Amonasro partija).
1902.―1903. gadā dziedājis teātros Grācā (Austrija-Ungārija) un Sanktpēterburgā (Mariinska teātrī izpildījis Dēmona partiju A.G. Rubinšteina operā „Dēmons“). 1904.―1906. gadā bijis solists Rīgas pilsētas teātrī, izpildījis vairāk nekā 20 operu partijas, kā arī uzstājies ar solo koncertiem.
Piedalījies labdarības koncertos Rīgas ebreju biedrību labā.
No 1906. gada dziedājis Vīnes Tautas operā, 1909.―1915. gadā Berlīnes Galma operā. No 1921. gada dzīvojis ASV, dziedājis Čikāgas Operā. 1922. gadā šīs trupas sastāvā dziedājis Ņujorkā, Metropoliten operas skatuvē. 1923. gadā devies turnejā pa Eiropu, operu teātros Berlīnē, Vīnē, Prāgā, Budapeštā, Parīzē, 1925. gadā ― Kovent Gārdenā (Londona).
Devies turnejā uz Rīgu 1913. gada janvārī (solo koncerts ar orķestra pavadību, dziedāja operu ārijas), 1922. gada septembrī un oktobrī sniedzis 3 kameru koncertus. 1925. gadā dziedājis Latvijas Nacionālajā operā (Skarpijas partija „Toskā“, kameru koncerti), 1926. gada aprīlī piedalījies izrādēs „Rigoleto“ un „Hofmaņa pasakas“. Viena no Š. izpildītajām slavenākajām operu partijām ir Rigoleto. Izpildījis Amonasro, Don Žuana, grāfa di Lunas, Jago, Žermona, Valentīna, Eskamiljo, Volframa („Tanheizers“), karaļa Zālamana („Šebas ķēniņiene“), Alpu karaļa (L. Bleha tāda paša nosaukuma opera), Oņegina, Tomska partijas. Veicis ierakstus firmās „Polidors“, „Parlofons“, „Patē“.
Lit.: Segodnja. 1926. Nr. 255.
M. Mihailecs
KEE