Špungins Abrams (1921-1995)

Špungins Abrams (Mitja) (1921, Jēkabpils, Latvija–1995, Izraēla) – sabiedrisks darbinieks, memuāru autors. 1939. gadā pabeidza vidusskolu Jēkabpilī, piedalījās cionistu jaunatnes kustībā „Ha-Šomer ha-Cair“. Pārcēlās uz Rīgu un iestājās Rīgas Komercskolā. Karš pārtrauca mācības un izmainīja visu dzīvi. Visa Š.A. ģimene gāja bojā Jēkabpilī.

Š.A. tika ieslodzīts Rīgas geto, pēc tam – koncentrācijas nometnē Kaizervaldē un darba nometnē Dundagā. 1944. gada jūnijā izbēga no šīs nometnes un slēpās līdz 1945. gada 8. maijam ar latviešu Vanagu ģimenes palīdzību. Tūlīt pēc kara Š.A. sāka strādāt pie grāmatas par pārdzīvoto, un tas kļuva par viņa mūža darbu. 1991. gadā grāmata „Tā tas tiešām bija!“ izdota Izraēlā jidiša valodā, 1994. gadā – ivritā. Tas ir ne tikai dokumentāls liecinieka apliecinājums par Rīgas ebreju iznīcināšanu, bet arī dziļi emocionāls, cienīgs literārs darbs.

Rīgā Š.A. strādāja sistēmā „Sojuzreaktiv“. 60. gados pabeidza Rīgas Industriālo politehnikumu, specialitāte „Ķīmijas tehnoloģija“. No 1962. līdz 1969. gadam strādāja Latvijas PSR ZA Organiskās sintēzes institūtā. 1971. gadā Š.A. ar ģimeni repatriējās uz Izraēlu, izturējis grūtu cīņu par tiesībām izbraukt no PSRS.

Izraēlā Š.A. strādāja 16 gadus, līdz aiziešanai pensijā, Vaicmana institūtā un izpelnījās kolēģu pamatotu cieņu, bija Latvijas un Igaunijas izceļotāju apvienības priekšsēdētāja vietnieks Izraēlā.

Š.A. sieva, Šellija, dz. Berza (1928–2001), bija slavenā pedagoga un sabiedriskā darbinieka Īzaka Berza meita. I. Berza ģimene 1941. gadā tika izsūtīta uz Sibīriju, un Šellija atstāja lielu interesi izraisošas piezīmes par no Latvijas deportēto ebreju likteni.

Š.A. bērni – Aleksandrs un Ruvens – dzīvo Izraēlā un uztur sakarus ar Latviju un ar Vanagu-Zavaļņevu ģimeni, kura izglāba viņu tēvu. Ruvens Špungins aktīvi piedalās biedrības „Šamir“ darbā.

Darbi: Shpungin Abraham. So it was indeed! Israel, 1991 (jidiša valodā); Shpungin Abraham. So it was indeed! Israel, 1994 (ivritā); Shpungin Abraham, The Terrors of Dundaga, in The Unfinished Road. Collected and Edited by Gertrude Schneider. – New York, 1991, pp. 151–166.

Lit.:

Rachel Spungin's Memoirs. – Rehovot, Israel, 2001.