Šklars Jefrems Iļjičs (1871-1941)

Personas dati
UzvārdsŠklars
VārdsJefrems
Tēva vārdsIļjičs
Dzimšanas gads1871
Dzimšanas vietaTimkoviči
Miršanas gads1941
Miršanas vietaRīga
DzimumsM

Šklars Jefrems (Efraims) Iļjičs (1871, Timkoviči, Minskas guberņa ― 1941, Rīga) ― komponists, pedagogs, diriģents. 1895.―99. gadā mācījies Sanktpēterburgas konservatorijā (N. Rimska-Korsakova kompozīcijas teorijas klasē). Viens no „Ebreju tautas mūzikas biedrības“ dibināšanas iniciatoriem un aktīvs darbinieks. No 1908. gada ― „Ebreju tautas mūzikas biedrības“ mūzikas komitejas loceklis Sanktpēterburgā un viņa dibinātā kora vadītājs.
No 1910. gada dzīvojis Rīgā. Reizēm uzstājies koncertos kā diriģents, jo sevišķi Rīgā 1910.―11. gadā un Dubultos 1913. gadā, ar Rīgas simfonisko orķestri.
Galvenokārt nodarbojies ar pedagoģisko darbu. 1910.―16. gadā bijis pedagogs Mūzikas skolā (Schule der Tonkunst) un Ķeizariskās Krievu mūzikas biedrības (ĒRMB) Mūzikas skolā, mācījis teoriju, solfedžo, kamermūziku un instrumentāciju.
No 1916. gada septembra ― ĒRMB Mūzikas skolas direktors, kas atradusies evakuācijā Jurjevā, Rīgas ĒRMB nodaļas mākslinieciskās padomes loceklis.
1922. gadā atgriezies Rīgā, dāvis privātstundas. 1924.―25. gadā strādājis par Ebreju tautas konservatorijas direktoru. No 30. gadiem mācījis mūziku un vadījis Ebreju sabiedriskās ģimnāzijas bērnu kori. Reizēm lasījis lekcijas par mūziku un rīkojis autorkoncertus (1913. gada 8. februārī ― Rīgas ĒRMB skolā, 1924. gada 13. decembrī ― Melngalvju namā, 1925. gada 1. martā ― Liepājā, 1925. gada 9. martā ― Kaunā, 1931. gada 9. aprīlī ― jubilejas koncerts Latvijas konservatorijā). Sarakstījis darbus orķestrim (tostarp „Simfonisko skerco“), kora darbus: garīgo kantāti „Pie Rāheles kapa“ simfoniskajam orķestrim un korim; darbus korim un klavierēm: „Piramīdu zemē“, „Sabata mijkrēslis“, „Atvadas no sabata“, „Zelta pāva“, „Vecais jautājums“, „Skumjais sērotājs“, „Hackele“, „Cerība“ (1910. g.); „Celies, mana tauta“, „Šūpuļdziesma“ bērnu korim un klavierēm (1921. g.); romances: „Aizrāvies ar rozi lakstīgala…“ (1901. g.), „Cīrulītis“, „Šūpuļdziesma“, „Pie svaiga kapa“, „Debesu garu“, „Prāmis“, „Jeruzaleme“ (1910. g.), „Atvadoties“ (1914. g.) un citi. Veicis sinagogas melodiju un ebreju sadzīves tautas dziesmu apdares, tostarp „Cipele“; klavieru darbus (tostarp gavoti). Š. mūzikai raksturīgs spilgti izteikts nacionālais kolorīts.

Lit.: SKV. 15. lpp.; Mihailecs M. Rīgas periods E. Šklara dzīvē No ebreju mūzikas vēstures Krievijā. Sanktpēterburga, 2001. 101.―108. lpp.; [Recenzija par jubilejas koncertu] Segodnja večerom. 1931. Nr. 78.

M. Mihailecs