Šers Tevels Silimonovičs (1906)

Šers Tevels Silimonovičs (27.04.1906, Viļāni) – preču zinātājs. Dzimis sīktirgotāja-dzelzs preču tirgotāja Šera Silimona (1870, Viļāni – 1932) un Šeres Frumas (1880(?), Polija – 1942, Viļāni) ģimenē. 1920. gadā beidzis 6 klases Viļānu krievu skolā. Līdz 1926. gadam dzīvojis Viļānos un palīdzējis tēvam darīšanās. 1926.—27. gadā Š. atdienējis obligāto kara dienestu Latvijas armijā, dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1927.—30. gadā strādājis par petrolejas tirdzniecības aģentu akciju sabiedrībā „Levitas“ Viļānos. 1930.—32. gadā strādājis par Mirmana spirta dedzinātavas pārzini Saldū. 1932. gadā, pēc tēva nāves, Š. atgriezies Viļānos, lai palīdzētu mātei, kas pārņēmusi mirušā vīra darīšanas. No 1937. līdz 1938. gadam strādājis par šokolādes fabrikas „Geginger“ firmas veikala pārzini Abrenē. 1938.—40. gadā atkal atgriezies Viļānos un strādājis kopā ar māti. 1940.—41. gadā strādājis par pārzini apriņķa konторā „Zagotlen“ Abrenē. Kara sākumā evakuēts un līdz 1942. gada janvārim strādājis par krājkases inspektoru Ferganā, Uzbekijas PSR. 1942. gada janvārī iesaukts frontē un piedalījies Padomju Armijas kaujas darbībā Ziemeļrietumu frontē Latviešu divīzijas 123. kājnieku pulka sastāvā. 1942. gada aprīlī Š. ievainots un līdz 1942. gada beigām ārstējies evakuācijas hospitālī Nr. 1770 Troickā, Čeļabinskas apgabalā. Š. palicis Lielā Tēvijas kara invalīds un frontē nav atgriezies. Par piedalīšanos kara darbībā Š. apbalvots ar medaļu „Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941.–1945. g.“.

1943.—44. gadā Š. strādājis par kasieri-rēķinvedi vīna fabrikā Šafrikanas rajonā, Uzbekijas PSR. 1944.—45. gadā strādājis par vīna fabrikas plānošanas nodaļas vadītāju Bezmeinas stacijā, Ašhabadas apgabalā, Turkmenijas PSR. No 1945. gada dzīvojis Rīgā. 1945.—49. gadā strādājis par gastronoma vadītāju, 1949.—51. gadā bijis Raznoproma noliktavas pārzinis, 1951.—52. gadā – Rīgas teātru biedrības pilnvarotais. 1952.—54. gadā strādājis par pārdevēju veikalā „Dzirkstele“. 1954.—55. gadā strādājis Latpromkoopторga un Gorpromторga sistēmā. 1955.—57. gadā strādājis par atslēdznieku Viļņā. 1957.—60. gadā Š. strādājis par noliktavas pārzini artelī „Pirmrindnieks“. No 1960. gada – apvienības „Latbakaleja“ ekspeditors.

Š. māsa, Hajuta (Šere) Faņa (1905(?), Rēzekne), 1936. gadā izbraukusi no Latvijas un 60. gados dzīvojusi Izraēlā. Holokausts paņēmis Š. radinieku un tuvinieku dzīvības. Tika nogalināta Š. pirmā sieva Šere Basja (… – 1941) kopā ar meitu Šere Esteri (… – 1941). Viļānos mirusi Š. māte, Šere Fruma (1880(?), Polija – 1942, Viļāni), nošauti Š. brālis un māsas, Šere Bļuma (1920, Viļāni – 1942, Viļāni), Šere Taube (1908, Viļāni – 1942, Viļāni) un Šers Jakovs (1922, Viļāni – 1942, Viļāni). Š. brālis, Šers Isajs (1910, Viļāni – 1942(?)), krita frontē pie Pleskavas. Dzīvi palikušās Š. māsas Šere Sofija (1919, Viļāni) un Golcbergere (Šere) Elka (1917, Viļāni) 60. gados dzīvojušas Latvijā.

1947. gadā Š. apprecējies otrreiz ar Šeri (Rabinoviču) Gitu (1917, Krāslava); laulībā piedzimušas meitas Šere Ilona (1947, Rīga) un Šere Ruta (1948, Rīga).

1956. gadā Š. iesniedzis lūgumu pārcelties uz Izraēlu pie māsas Faņas. Saņēmis atteikumu. 1957. gadā Š. nosūtījis pieteikumu ar lūgumu pārskatīt lēmumu, adresējot to PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam K. Vorošilovam. 1964. gadā Š. ģimene saņēmusi atļauju izbraukt no Latvijas.

A. Normane

Šere (Rabinoviča) Gita (1917, Krāslava) – otrā sieva
Šere Ilona (1947, Rīga) – meita
Šere Ruta (1948, Rīga) – meita
Šere Sofija (1919, Daugavpils) – māsa
Golcbergere (Šere) Elka (1917, Viļāni) – māsa
Šers Silimons (1870, Viļāni – 1932) – tēvs
Šere Fruma (1880(?), Polija – 1942, Viļāni) – māte
Hajuta (Šere) Faņa (1905(?), Rēzekne) – māsa
Šere Bļuma (1920, Viļāni – 1942, Viļāni) – māsa
Vapne (Šere) Taube (Tuibe) (1908, Viļāni – 1942, Līvāni) – māsa
Šers Isajs (1910, Viļāni – 1942(?)) – brālis
Šers Jakovs (1922, Viļāni – 1942, Viļāni) – brālis
Šere Basja (… – 1941) – pirmā sieva
Šere Estere (… – 1941) – meita