Proopss Ārons (1904-1978)

Proopss (Props) Ārons Cvī («Griša») (25.05.1904, Jelgava, Kurzemes guberņa – 04.01.1978, Izraēla) – sabiedriskais darbinieks, «Beitāra» iniciators un aktīvists, mūzikālo kolektīvu un konkursu Izraēlā dibinātājs.

Tēvs — Mošs Johānans, viens no pirmajiem «Hovevei Ciona» atbalstītājiem, no Amsterdamā XVII.—XVIII. gs. pazīstamas tipogrāfu Proopsu ģimenes. Daļa ģimenes emigrēja uz Lietuvu un Latviju. Ģimene nodarbojās arī ar grāmatu tirdzniecību.

P. ieguva nacionālo izglītību un audzināšanu. Beidzis Rīgā ebreju ģimnāziju un skolotāju institūtu. Studēja tieslietas Prāgas universitātē. No jaunības bija «Ceireji Cion» kustības aktīvists. Organizēja ebreju pašaizstāvību Ostrogožskā Petļuras pogromu laikā. 1921. g. bija Rīgas Ebreju Ģimnāzijas Audzēkņu apvienības priekšsēdētājs un Ebreju Konservatorijas Studentu apvienības sekretārs. 1923. g. pirmo reizi Rīgā satika Zeevu (Vladimiru) Žabotinski. Bija jaunās jaunatnes kustības «Beitārs» izveidošanas iniciators un pirmais šīs organizācijas priekšsēdētājs Rīgā. Kongresā 1928. g. «Beitāra» 5. jubilejas gadskārtā viņam tika piešķirts «pirmā beitārovieša» tituls. Strādāja dažādās pasaules valstīs ebreju kopienās, veidojot «Beitāra» organizācijas. Bija 16., 17., 18., 19., 24. Cionistu kongresa dalībnieks. Pēc šķelšanās Katoviču konferencē bija Pasaules «Beitāra» Centra loceklis. 1929. g. apprecējās ar Mariju Arnštamu. 1929.—39. g. bija «Beitāra» pārstāvis Polijā, lielākajā «Beitāra» organizācijā pasaulē. Pēc viņa šajā amatā tika iecelts Menahems Begins. 1938. g. trešajā pasaules «Beitāra» kongresā tika ievēlēts par vienu no organizācijas vadītājiem. Publicējās *jidiša valodas avīzēs, rediģēja nedēļas izdevumu «Ha-Medīna». 1939. g. tika komandēts uz Rumāniju, bet tad ieradās Izraēlā, kur bija bijis vairākkārt no 1929. g. 1939. g. beigās vairākkārt tika arestēts mandāta varas iestādēm, tad viņam izdevās izbraukt uz ASV, kur vadīja «Beitāra» nodaļu. P. bija vienīgais beitārovietis, kurš atradās ASV kopā ar Žabotinski brīdī, kad viņam notika sirds lēkme, kas izraisīja priekšlaicīgu nāvi 1904. g. Otrā pasaules kara laikā bija pirmās ebreju jaunatnes avioškolas organizators, piedalījās sarunās ar Kanādas valdību ar mērķi izveidot patstāvīgu ebreju vienību Kanādas aviācijas vienībās. Pēc ASV iesaistīšanās kara darbībā šie plāni tika pārrauti, jo ASV pilsoņiem bija aizliegts atstāt valsti, lai cīnītos svešu armijās. 1943. g. organizēja daudzas skolēnu demonstrācijas Eiropas ebreju bērnu glābšanai. 60 skolēnu delegācija tika uzņemta Baltajā namā Vašingtonā. Pēc kara, 1946. g. sākumā, kā kara žurnālists apmeklēja bēgļu nometnes. 1948. g. atgriezās Izraēlā. Strādāja Ebreju Aģentūras ekonomiskajā nodaļā. Bija beitāroviskā nedēļas izdevuma «Ha-Medīna» («Dzimtene» — ivritu) redaktors, publicēja rakstus jidiša izdevumā «Haint» u.c. Tulkoja Žabotinska sacerējumus: «Feļetonus» no krievu valodas vācu valodā (1927), «Josefa Trumpeldora dzīvi» — jidišā, vācu un angļu valodā (1929).

Vēl 1935. g. P. nodibināja divas «Zamirs» («Lakstīgala» — ivritu) biedrības Varšavā un Telavirā ebreju koru tikšanās organizēšanai no visas pasaules. Šī ideja realizējās 1952. g.: P. organizēja Izraēlā ebreju koru pasaules tikšanos Ramat-Gānā, kur notika liels koncerts. No tā laika šādas tikšanās notika ik trīs gadus. Sakarā ar ebreju koru skaita samazināšanos pasaulē Izraēlā tika izveidoti mūzikālie ansambļi. Mūzikas cienītājs, P. bija arī pirmā pasaules arfistas konkursa Izraēlā iniciators un organizators, kas vēlāk kļuva par tradicionālu. 1961. g. viņš organizēja vasarā Cēzarejas amfiteātrī pirmo mūzikas festivālu. Festivāls arī kļuva par tradicionālu un šobrīd saucas «Izraēlas festivāls». Jeruzalemē, Netaņjā un citās Izraēlas pilsētās ir ielas, kas nosauktas P. vārdā.

Vāldmane Batija