Povermans Iļja Moisejevičs (1899)

Povermans Iļja Moisejevičs (29.12.1899, Mogiļeva-Podoļska, Vinnicas apg.) – inženieris. Līdz 1915. g. dzīvoja un mācījās dzimtajā pilsētā. Sakarā ar Mogiļevas-Podoļskas tuvumu kara darbības vietām ar Austrijas armiju, P. 1915. g. tika pārcelts uz skolu Rjazaņā. 1917. g. P. ieguva vidējo izglītību un tika apbalvots ar zelta medaļu.

1924. g. P. ar izcilību beidzis Kijevas Politehnisko institūtu, iegūstot elektroinženiera specialitāti. No 1924. līdz 1927. g. bija inženieris Kijevas komunālajos elektriskās uzņēmumos. No 1927. līdz 1931. g. P. strādāja PSRS tirdzniecības pārstāvniecībās Vācijā (1927, Eksporta pārvaldes inženieris) un ASV (1928.—31. g., elektriskās nodaļas un vēlāk Energocentra inženieris).

1928. g. ASV P. satika savu māsīcu, Šapiro Gertrudu (1900 – 1978), kura kopā ar vecākiem 20. gados emigrēja uz ASV no Polijas. 1929. g. tika reģistrēta laulība, un 1931. g., mēnesi pēc dēla Jevgeņija piedzimšanas, P. tika komandēts atpakaļ uz PSRS. P. sieva pieņēma padomju pilsonību un 1935. g. pārcēlās uz PSRS.

Kara laikā P. tika komandēts no Siltumelectroprojekta institūta uz Novosibirsku projektēšanas brigādes priekšgalā. Pēc tam vadīja kara laikā sagrauto elektrisko staciju atjaunošanu: Voroņežas GRES 1943. g., Mariupoles TEC 1944. g. un Minskas TEC-2 1945. g. Vasarā 1945. g. P. tika komandēts uz Vācijas Padomju zonu un par speciālā uzdevuma izpildi tika atzīmēts Galvenkomandiera rīkojumā Nr. 159 no 23.5.1946. 1945.—46. g. atradās komandējumā Vācijas Padomju zonā.

No 1931. līdz 1951. g. P. bija vec. inženieris, sektora priekšnieks un nodaļas priekšnieks Ļeņingradas Siltumelectroprojekta institūta nodaļā. No 1952. līdz 1976. g. — galvenā inženiera p.i., tehniskās nodaļas priekšnieks, galvenais speciālists Rīgas Siltumelectroprojekta institūta nodaļā. No 1976. g. — vecuma pensionārs.

Apbalvots ar diviem LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem un medaļām «Par darba atšķirību», «Par teicamu darbu V. I. Ļeņina dzimšanas 100. gadadienā», «30 gadi uzvarai pār Vāciju LTK 1941.—45. g.», «Par teicamu darbu LTK 1941.—45. g.», «Darba veterāns».

P. dēls, Povermans Jevgeņijs (1931), pēc P. pārcelšanās uz Rīgu, palika dzīvot un strādāt Ļeņingradā.

1978. g. P. plānoja pārcelšanos uz Izraēlu pie mātes pusē māsīcas, Joffe (Olomuckas) Sofijas (1916): Varšavas iedzimtniece, bija ieslodzīta Varšavas geto, no kurienes aizbēga uz Palestīnas teritoriju un palika dzīvot un strādāt Izraēlā.

A. Normans

Povermane (Šapiro) Gertruds (1900 – 1978) – sieva
Povermans Jevgeņijs (1931) – dēls
Povermans Moīsejs (1875 – 1945) – tēvs
Povermane Cecīlija (1882 – 1937) – māte
Povermans Naums (1901 – 1943) – brālis
Žadanovska (Potašinska) Raisa (1903) – māsa
Kacs (Povermane) Lidija (1909) – māsa
Joffe (Olomuckas) Sofija (1916) – māsīca