Mihoeļs Solomons Mihailovičs (1890-1948)

Mihoeļs (īst. uzv. Vovsi) Solomons (Šlomo) Mihailovičs (1890, Dīnaburga — 1948, Minska) — aktieris, režisors, sabiedriskais darbinieks. Ieguvis tradicionālo ebreju reliģisko izglītību. 1911. g. iestājās Kijevas Komerciālajā institūtā, no kura tika izslēgts par piedalīšanos studentu nemieros, 1915.—18. g. studēja Petrogradas universitātes Tiesību fakultātē. 1918. g. iestājās A. M. Granovska Ebreju Teātra studijā, 1919. g. debitēja veca ebreja lomā («Grēks» pēc Š. Āša) un nomainīja uzvārdu uz Mihoeļs. Nospēlējis galveno lomu K. Gutkova traģēdijā «Uriels Akosta», kļuva par studijas vadošo aktieri. 1921. g. A. M. Granovska iestudējumā «Šoloma Aleihem vakars» nospēlēja Menahema-Mendeļa («Aģenti») un Reba Altera («Mazltovs») lomas. 20. gados repertuārā — ebreju klasika: Gocmahs («Ragana» pēc A. Goldfadena, 1922); Šimele («200000» pēc Šoloma Aleihem, 1923); pirmais badkhens («Nakts vecajā tirgū» pēc Ž. L. Perecas); Veniamins («Veniamina III ceļojums» pēc M. Mojhera-Sforima, 1927) u. c. Menahema-Mendeļa lomu nospēlēja arī filmā «Ebreju laime» (scenāriskā pamata — Šoloma Aleihem stāsti, 1925), izrādē «Gaisa cilvēks» (1928). 1929. g. vadīja Maskavas Valsts Ebreju Teātri (GOSET). Vislielākais radošās dzīves sasniegums bija Lira loma izrādē «Karalis Lirs» pēc V. Šekspīra (1935). 1938. g. nospēlēja doktora Jakobī lomu filmā «Oppenheimu ģimene» (pēc L. Feihtvangera romāna). Kā teātra mākslinieciskais vadītājs iestudēja izrādes: «Nit gedajget» P. B. Markiša («Nepadodies», 1931); kopā ar S. E. Radlovu «Četras dienas» M. M. Daniela (1931); «Speciālists» I. M. Dobrušina un I. M. Nusinova (1932); «Stingrības mērs» D. R. Bergelsona (1933); «Laupītājs Bojtres» M. S. Kuļbaka (1936); «Sulamita» S. Galkina pēc A. Goldfadena (1937); «Mielasts» Markiša (1939).
1931. g. atklāja pie GOSET skolu, kas sagatavoja aktierus valsts ebreju teātriem. 1941. g. augustā tika ievēlēts par Ebreju Antifašistu komitejas priekšsēdētāju. Pēc 1945. g. turpināja sabiedrisko darbību. 1948. g. sākumā M. kā Staļina prēmiju komitejas pārstāvis izbrauca uz Minsku, kur tika nogalināts (pēc ofic. versijas, gāja bojā autokatastrofā). Apglabāts Maskavā. Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1926), Tautas mākslas darbinieks (1935), PSRS Tautas mākslas darbinieks (1939), Staļina prēmijas laureāts (1946).

Avots: REE 2, 298