Mandelštams Osips Emiljevičs (1891-1938)

Mandelštams Osips Emiljevičs (15.01.1891, Varšava — 27.12.1938, nometnes punkts Vtoraja Rečka, pie Vladivostokas (?)) — krievu dzejnieks. Tēvs — komerciants (ādas izstrādājumu tirdzniecība), māte — mūziķe. Bērnību pavadīja Pavlovskā pie Pēterburgas, 1900.—1907. g. mācījās Teniševa училищā, tajā pašā laikā aizrāvās ar marksismu, mākslu, 1906. g. pievienojās sociālrevolucionāriem. 1907.—1908. g. dzīvoja Parīzē, klausījās lekcijas Sorbonnā, ceļoja pa Šveici. 1908. g. rudenī Pēterburgā apmeklēja Reliģiski-filozofiskās biedrības sanāksmes. 1909. g. «Dzejas akadēmijā» un tā sauktajā Tornī (dzīvoklī) simbolistu dzejnieka V. Ivanova iestājās Pēterburgas literārajā vidē. Krievijas universitātēs netika uzņemts procentu normas dēļ (90 krievu studentu uz 10 ebrejiem), 1909.—1910. g. divus semestrus studēja romāņu valodas un filozofiju Heidelbergas universitātē, ceļoja pa Itāliju un Šveici. 1910. g. pirmo reizi publicēja savus dzejoļus (žurnāls «Apollons», Nr. 9). 1911. g. maijā kristījās metodistu baznīcā Viborgas pilsētā, 1911. g. septembrī iestājās Sanktpēterburgas universitātes Filoloģijas fakultātē, kur līdz 1915. g. rudenim studēja vecfrancūžu valodu un literatūru (1917. g. saņēma apliecību par nepilnu kursa beigšanu). 1912. g. pievienojās akmeistiem, iestājās «Dzejnieku darbnīcā», sadraudzējās ar N. Gumiļovu, A. Ahmatovu, M. Kuzminu. Pirmais krājums, «Akmens», iznāca 1913. g. 1917.—18. g. publicējās sociālrevolucionāru izdevumos, bija pastāvīgs žurnāla «Darba karogs» darbinieks. 1918. g. strādāja Maskavas kultūras un izglītības iestādēs. Bēgot no bada, 1919. g. martā devās uz dienvidiem, dzīvoja Kijevā, kur sadarbojās žurnālā «Hermess», 1919.—20. g. dzīvoja Krimā, kur tika arestēts Vrangeļa pretizlūkošanas dienestā. Pēc atbrīvošanas bēga uz neatkarīgo Gruziju, tika arestēts meņševiku varas iestādēs un atbrīvots pēc gruzīnu dzejnieku lūguma. Ar Iļjas Erenburga palīdzību 1920. g. rudenī atgriezās Krievijā, dzīvoja Petrogradā, Maskavā un citās pilsētās. 20. gados daudz tulkoja dzeju (vecfrancūžu eposs, O. Barbjē, F. Verfelis, E. Tollers, Važa Pšavela, mūsdienu gruzīnu lirika u. tml.), prozu (t. sk. romānu par ebreju tematiku B. Lekašā «Splendid Radan»). 1922. g. Berlīnē iznāca krājums «Tristia» (nosaukumu devis M. Kuzmins), iekļaujot 1916.—20. g. dzejoļus. 1925.—26. g. mēģināja rakstīt bērniem, bet bez īpaša panākuma. 1928. g. iznāca krājumi «Par dzeju» (kritiskie raksti 1910–24. g.) un galīgā grāmata «Dzejoļi». 20. gadu beigās M. mēģināja izstumt no literatūras, tika organizēta vajāšana. 1928. g. tika apsūdzēts plaģiātā, nonāca tiesas prāvā. 1930.—31. g. devās uz Kaukāzu un ceļojumā pa Armēniju, uzrakstīja esejas «Ceļojums uz Armēniju» (par to publicēšanu žurnālā «Zvezda» tika atcelts nodaļas redaktors C. Volpe). 30. gadu sākumā uzrakstīja virkni lirisku dzejoļu ar politisku nokrāsu. 1933. g. novembrī uzrakstīja antistalinisku dzejoli. 1934. g. naktī no 13. uz 14. maiju (pēc NKVD dokumentiem — no 16. uz 17. maiju) tika arestēts, pēc draugu lūgumiem un N. Buharina iejaukšanās izsūtīts uz Čerdinu (Ziemeļurāli), kur nervu sabrukuma laikā mēģināja izdarīt pašnāvību. M. ļāva izvēlēties izsūtījuma vietu (jo J. Staļins bija pavēlējis «izolēt, bet saglabāt» M.), līdz 1937. g. maijam dzīvoja Voroņežā, kur uzrakstīja ciklu «Voroņežas burtnīcas». 1937. g. janvārī, lai glābtu sevi un tuvos, sacerēja Staļinam veltītu dzejoļu ciklu. Atgriežoties no izsūtījuma, M. tika aizliegts dzīvot Maskavā, 1938. g. 2. maijā tika arestēts un notiesāts uz 5 gadiem ITK par «kontrrevolucionāru darbību». Pēc neuzticamiem datiem, miris 1938. g. 27. decembrī pārsūtīšanas nometnē pie Vladivostokas.
Sieva — N. Mandelštame, pedagoģe, literāte.