| Personas dati | |
|---|---|
| Uzvārds | Lekkerts |
| Vārds | Girš |
| Tēva vārds | Davidovičs |
| Dzimšanas gads | 1879 |
| Dzimšanas vieta | Onuškis |
| Miršanas gads | 1902 |
| Miršanas vieta | Viļṇa |
| Dzimums | M |
Lekkerts (Lekerts) Girš Davidovičs (1879, Onuškis, Trokas apriṇķis, Viļṇas guberṇa – 1902, Viļṇa) — revolucionārās kustības dalībnieks; Bunda aktīvists. 90. gadu beigās–1900. gadu sākumā veica revolucionāro propagandu ebreju strādnieku un amatnieku vidū Daugavpilī, Kauṇā, Jekaterinoslavā, Viļṇā. 1900. gadā vadīja vairāku simtu ebreju strādnieku uzbrukumu Viļṇas priekšpilsētas policijas iecirknim, lai atbrīvotu arestētos biedrus. 1902. gadā pēc paša iniciatīvas ar revolvera šāvieniem ievainoja Viļṇas guberṇatoru V. V. fon Vali; pēc kura pavēles kazaki izklīdināja pirmomaja demonstrāciju Viļṇā; bet aptuveni 30 tās dalībniekus (lielākā daļa — ebreji) sodīja ar rīkstēm. Militārā tiesa piespriedusi Ļ. nāvessodu. L. piemiṇai veltītas G. Lejvika (1927) un K. Kušṇirova (1929; krieviski tulkojis J. T. Bagrickis, 1930) drāmas; M. Rafesa grāmata „Stāsts par cariskajām rīkstēm“ (Maskava, 1922). 1922. gadā Minskā atklāts L. piemineklis (nav saglabājies).