Glezers Viktors (1948)

Glezers Viktors (1948, Rīga) – zinātnieks-ķīmiķis un dzeramā ūdens kvalitātes eksperts. Tēvs – Tevels Glezers, pazīstams ārsts un memuārists, Rīgas geto ieslodzītais (sk. rakstu Glezers Tevels). 1971. g. beidza Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti, bet 1979. g. aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju specialitātē fizikālā ķīmija. Viņa zinātniskā darbība sākās Latvijas PSR ZA Organiskās sintēzes institūtā 1971. g. fizikāli-organiskās ķīmijas jomā profesora J. Stradiņa vadībā, kurš arī bija viņa kandidāta disertācijas vadītājs. G. V. nodarbojās ar elektroķīmisko reakciju mehānismu izpēti, kurās piedalās hinoidu uzbūves organiskie savienojumi un heterocikliskas sistēmas; vienelektrona pārneses reakciju modelēšanu organiskajiem savienojumiem, balstoties uz elektroķīmiskajiem datiem; iekšmolekulāro lādiņa pārneses kompleksu izpēti. Parādīja iespēju novērtēt organisko savienojumu elektronu afinitāti un jonizācijas potenciālus, balstoties uz elektroķīmiskajiem datiem.

No 1991. g. – Jeruzalemes universitātes Lietišķo zinātņu skolas līdzstrādnieks, no 1997. g. – Izraēlas Veselības ministrijas dzeramā ūdens kvalitātes laboratorijas Masspektrometrijas nodaļas pārzinis, bet no 2006. g. – kompānijas «Intel» Izraēlas rūpnīcas analītiskās laboratorijas pārzinis.

Izraēlā nodarbojās ar soļa-gēla tehnoloģijas attīstību elektroķīmijā un biosensoru radīšanai uz vanādija pentoксīda un alkoksisilanu bāzes. Raksta par vanādija pentoksīda pielietojumu citēšanas indekss pārsniedza 140. Svarīgs virziens bija arī dzeramā ūdens dezinfekcijā radušos produktu (disinfection by-products) izpēte un jaunu, ļoti toksisku dezinfekcijas produktu uzbūves noteikšana. Paralēli izstrādāja jaunas dažādu pesticīdu un ķīmisko šķīdinātāju analīzes metodes dzeramajā ūdenī, galvenokārt ar GC/MS, LC/MS, P&T + GC/MS metodēm. 2005.–2007. g. – komisijas locekis jaunu dzeramā ūdens standartu izstrādei Izraēlā. Šī komisija pārskatīja pirms vairāk nekā 15 gadiem noteiktos standartus, kas nepamatoti liberāli novērtēja vesela rindas organisko un neorganisko savienojumu toksicitāti dzeramajā ūdenī.

Aktīvi sadarbojās ar Vides aizsardzības aģentūru (US EPA), ASV, kā arī ar Eiropas Savienības un Brazīlijas laboratorijām.

2 patentu, vairāk nekā 50 rakstu un vairāku apskatu autors.

Galvenie iespiestie darbi:

Stradins J.P., Glezer V.T. Azo-, Azoxy- and Diazocompounds Encyclopedia of Electrochemistry of the Elements, A.J.Bard, H.Lund, Eds, Marcel Dekker, Inc., N.Y., 1979, vol.XIII, pp.163–208.
Glezer V.T., Stradins J.P., Freimanis J., Baider L. The mechanism of electrochemical reduction of intramolecular charge-transfer complexes derived from 1,4-naphthoquinone Electrochimica Acta, 1983, vol.28, pp.87-95.

Glezer V.T., Stradins J.P., Turovska B., etc. Electrochemical reduction of N-aryl- and N-arylsulphonylbenzoquinonemonoimines in acetonitrile. III. Electrochemical model of the mechanism of interaction of quinoneimines with Hantsch esters Electrochimica Acta, 1992, vol.37, pp.1219-1226.
Glezer V., Lev O. Sol-gel vanadium pentaoxide glucose biosensor J.Amer. Chem.Soc., 1993, vol.115, 2533-2535.

Tsionsky M., Gun G., Glezer V.,.Lev O. Sol-gel derived ceramic carbon composite electrodes: Introduction and scope Analytical Chemistry, 1994, vol.66, pp.1747-1753.
Richardson S.D., Thruston A.D., Jr., Caughran T.V., Rav-Acha C., Glezer V. Identification of new drinking water disinfection by-products from ozone, chlorine dioxide, chloramine, and chlorine Environmental Challenges, edit. By Sh.Belkin, Kluwer Academic Publ., 2000, pp.95-102.
Ferraz P.A., de Abreu F.C., Goulart M.O.F., Glezer V. Electrochemical aspects of the reduction of biologically active 2-hydroxy-3-alkyl-1,4-naphthoquinones J. Electroanal.Chem., 2001, vol.507, pp.275-286.
Glezer V. Environmental effects of substituted phenols: “The chemistry of phenols”, Series: Chemistry of Functional Groups, edit. by Z.Rappoport, Wiley&Sons Ltd., 2003, pp.1347-68.


Lit.:: Stradiņš J. No Grindeļa līdz mūsdienām. Rīga, Nordik, 1996, 240. lpp. Stradiņš J. Latvijas Organiskās Sintēzes Institūts 50 gados – tapšana un attīstība (1957– 2007) Latvijas organiskās sintēzes institūts. 50. Pirmais pusgadsimts un nākotnes meti, J. Stradiņa un O. Pugoviča redakcijā, Zinātne, 2007, 51. lpp.