Glezers Tevels (1911-1994)

Glezers Tevels (1911, Rīga – 1994, Jeruzaleme) – vadošais terapeits un kardiologs Jūrmalā periodā no 1955. līdz 1990. g.; geto un nacistu nometņu ieslodzītais, cionistu kustības dalībnieks 30. gados. 1929. g. beidzis Rīgas Landava vārdā nosaukto ebreju ģimnāziju. Mēģināja iestāties Latvijas universitātes Medicīnas fakultātē, taču viņu pārņēma lielākās daļas ebreju jaunatnes pārstāvju liktenis – šķērslis filoloģijas profesora Plāķa, viena no «Pērkonkrusta» vadītājiem, personā, kura galvenā specialitāte bija «sagāzt» ebrejus un krievus (sk. – L. Blaua “Stradiņu mantojums”, Ieva, 2007, 13.06.2007, 34. lpp). Pieņemot trīs no četriem iestājeksāmeniem (rakstisko un mutisko latviešu valodu, latīņu valodu), viņš lika «tikai» trīs ceturtniekus, tādējādi slēdzot ceļu uz medicīnu. Taču tas nebija šķērslis iestājoties 5. kursā ārvalstu diploma apstiprināšanai – šajā gadījumā pietika vienkārši nokārtot eksāmenus. Tieši tāpēc lielākā daļa šīs paaudzes ebreju ārstu bija ārvalstu diplomu turētāji. G. T. izvēlējās Šveici: 1930.–1931. g. Cīrihes universitātes Medicīnas fakultātes students, 1933.–1935. g. – Bāzeles universitātes Medicīnas fakultātes students. 1935. g. bija spiests pamest Šveici pēc imigrācijas dienesta norādījuma par pasniegšanu – privātstundas, tāpat kā jebkurš cits darba veids, bija aizliegtas ārzemniekiem. 1931.–1933. g. – militārpersona Latvijas armijā, kurā tika iesaukts arī 1940. g. vispārējās mobilizācijas periodā pirms padomju karaspēka ienākšanas Latvijā. No 1935. līdz 1940. g. – brāķētājs meža un zāģmateriālu noliktavās.
Aktīvi piedalījās cionistu kustībā Latvijā, kur nelaida garām tikšanās ar Trumpeldoru un Žabotinski, kuri regulāri apmeklēja Latvijas galvaspilsētu. Šveices periodā – 17. (Bāzele, 1931) un 19. (Lucerna, 1935) cionistu kongresu dalībnieks, Šveices «Keren-Kajemet» nodaļas aktīvs biedrs.

No pirmās kara dienas līdz nacistu ienākšanai – feldšeris Republikāniskās slimnīcas klīnikā. Pirmajos okupācijas mēnešos zaudēja praktiski visus ģimenes locekļus – kāds tika nogalināts ielā par mēģinājumu aizstāvēt savu cieņu aizsargu priekšā, kāds – Rumbulas akcijās, viens no brāļiem krita frontē, viens – Dahavas koncentrācijas nometnē. Izdzīvoja tikai viens brālis Dāvids (sk. rakstu Dāvids Glezers). Nacisma šausmas G. T. iepazina Rīgas geto, koncentrācijas nometnē Kaizervaldē, komandā SS-Bauhof, koncentrācijas nometnē Štutgofā, bet pēc tam Buhenvaldē un tā filiālē – Magdeburgā (nometnes numurs Buhenvaldē – 95866). 1945. g. aprīlī tika atbrīvots sabiedroto, 1946. g. atgriezās Rīgā pēc ilgstošas ārstēšanas amerikāņu hospitālī, Vācijas slimnīcās un padomju kara hospitāļos, kā arī pēc VDK pārstāvju veiktas selekcijas, kurus vajadzēja pārliecināt, ka neliela ebreju daļa varēja atgriezties no nacistu nometnēm dzīva, nesadarbojoties ar vāciešiem – pretējā gadījumā Sibīrijas nometnes varēja kļūt par nacistu koncentrācijas nometņu turpinājumu.
Sākumā pasniedza franču un vācu valodu virsnieku kursos Padomju armijas militārpersonām. Vienlaikus atjaunojās Medicīnas fakultātē universitātē, kuru beidza 1950. g.
No 1950. līdz 1953. g. pēc sadalījuma – Valgas pilsētas (Igaunija) dzelzceļa slimnīcas ārsts. 1953. g. tika noformēts darbā Rīgas pilsētas 1. klīniskajā slimnīcā, taču pieņemšanas dokumenti tika anulēti sakarā ar «ārstu lietu».
No 1953. līdz 1990. g. G. T. darbība saistīta ar Rīgas Jūrmalas rajona poliklīniku, vēlāk Jūrmalas pilsētu. Sākumā iecirkņa ārsts, pēc tam nemainīgais poliklīnikas Terapijas nodaļas pārzinis, paralēli nodarbojās ar kardioloģiju. 50. gadu beigās pabeidza elektrokardiogrāfijas kursu pie pazīstamā speciālista, docenta Lemperta – vīnes ārsta, kurš bēga no nacisma uz Latviju 30. gadu beigās.
G. T. bija vadošais terapeits un kardiologs Jūrmalā, baudīja lielu autoritāti kolēģu vidū Latvijā, pacientu mīlestību un cieņu gan Jūrmalā, gan dažādu PSRS nostūru pārstāvju vidū, kuri ieradās vasaras atpūtai. Deva lielu ieguldījumu medicīnas kadru audzināšanā, dāsni daloties savā daudzgadīgajā praktizējoša ārsta pieredzē. Aktīvi piedalījās Latvijas terapeitu un kardiologu biedrību zinātniskajā un administratīvajā darbā.

1991. g. repatriējās uz Izraēlu, kur uzrakstīja grāmatu «Geto ieslodzītā atmiņas».

Publikācijas:

Glezers T. Geto ieslodzītā atmiņas Kara-vēstures arhīvs, 2005: Nr. 7, 106.-124. lpp., Nr. 8, 167.-187. lpp., Nr. 11, 158.-176. lpp. Lit.: Bergmans A. Pusilvēka piezīmes. – Rīga, 2005, 122.-123. lpp.