Glezers Dāvids (1913-1996)

Pazīstams latviešu literatūras tulkotājs 20. gs. otrajā pusē. Sportists.

Dzimis Rīgā, beidzis Landava vārdā nosaukto ebreju ģimnāziju 1931. g. 1934.-36. g. Brno universitātes Arhitektūras fakultātes students. 30. gados – plakātists, fizkultūras skolotājs, slēpošanas treneris, ikgadējo Rīgas-Majoru maratonu aktīvs dalībnieks un vairākkārtējs godalgotāju. Pēckara periodā līdz pat 1952. gadam - Latvijas tenisa čempionātu dalībnieks. 1940.-41. gadā – Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas līdzstrādnieks.

Kara laikā – Kurskas-Belgorodas operācijas dalībnieks, pēc tam Ukrainas frontes sastāvā piedalījās Ungārijas un Austrijas atbrīvošanā no nacistiem – izgāja ceļu no automātnieka līdz izlūku rotas komandierim. Lieliskas svešvalodu zināšanas, prasme nopratināšanu gaitā pārnest kartē no vācu gūstekņiem iegūto informāciju, ļāva bezpartejiskam ierindniekam-ebrejam ieņemt virsnieku amatus izlūkdaļās, bet 1945. gadā kļūt par tulku diplomātiskajā nodaļā pie padomju karaspēka grupas Austrijā galvenā komandiera maršala Koņeva. Viņš tulkoja gan sarunās ar Austrijas valdības pārstāvjiem, gan ar sabiedroto karaspēka vadību Vīnē. Ar viņa līdzdalību maršals Koņevs paziņoja kancleram Fīglim par PSRS atzīšanu pēckara Austrijas valdībai. Apbalvots ar ordeņiem un medaļām.

1947. gada sākumā pēkšņi demobilizēts un izsūtīts no Austrijas, jo izrādījās, ka viņa brālis izdzīvojis kara laikā, izejot cauri geto un vācu koncentrācijas nometnēm, un tas izraisīja “kompetento” iestāžu nopietnas aizdomas par abu uzticamību. Kā vēlāk izrādījās, Maskavas vadība ilgu laiku nevarēja atrast aizvietotāju izcilajam tulkam no vācu un angļu valodas vienā personā.

Atgriežoties Rīgā, sāk nodarboties ar tulkojumiem no latviešu uz krievu valodu un kļūst par vienu no vadošajiem latviešu daiļliteratūras popularizētājiem PSRS. 1952. gadā uzņemts PSRS Rakstnieku savienībā. 50. gadu sākumā vada Latvijas Rakstnieku savienības tulkotāju sekciju, taču drīz viņam šis amats jāatstāj PSRS sākušās antisemītiskās kampaņas dēļ. Grūti pat uzskaitīt visu latviešu autoru vārdus, kuru romāni un stāsti krievu lasītājam kļuvuši zināmi Glezera tulkojumā – A. Upīts, A. Brodele, A. Sakse, A. Jansons, J. Grants, A. Grigulis, H. Gulbis, E. Salenieks, A. Bels, E. Strods, J. Kalniņš, C. Dinere, J. Niedre un daudzi citi. Viņa tulkojumi tika publicēti gan Latvijā, gan Maskavas izdevniecībās “Sovetskij Pisateļ”, “Molodaja Gvardija” un citos.

Glezers vienmēr piesaistīja cilvēkus, vispirms jau pa rakstniecības kolēģus, ar savām enciklopēdiskajām zināšanām, dziļo krievu valodas izjūtu un nestandarta domāšanu. Tieši tāpēc viņš pats rakstīja “galdam”, un viņa grāmata “Marevo” (“Mirāža”) iznāca jau neatkarīgas Latvijas laikā. Glezera vasarnīca Dubultos vasarā pārvērtās par literātu klubu, kur varēja satikt pazīstamus dzejniekus, rakstniekus un tulkotājus – brāļus Turus, R. Roždestvenski, V. Nekrasovu, M. Slobodski, L. Ginzburgu, R. Raita-Kovaļevu, A. Čakovski, B. Dižuri, un daudzus citus. Visu mūžu palika uzticīgs sportam – līdz pat 70. gadu beigām piedalījās Latvijas senioru tenisa turnīros. Miris 1996. g.

Publikācijas, daži tulkojumi:

D. Glezers, “Marevo”, Daugava, Rīga, 2000, Nr. 2, 89.-118. lpp.; Nr. 3, 82.-98. lpp.

D. Glezers, “Dau 1955. gada vasarā”, grāmatā “Ļeva Landau padomju dzīve”, G. J. Gorelika, N. A. Šaļņikova redakcijā, M., Vagriss, 2008.

A. Sakse, “Pasakas par ziediem”, D. Glezera tulk., Rīga, Retorika, 2005, 95 lpp.

J. Kalniņš, “Rainis”, D. Glezera tulk., M., Sovetskij Pisateļ, 1982, 446 lpp.

E. Salenieks, “Mētelis, sašūts no lupatām”, D. Glezera tulk.,

M., Sovetskij Pisateļ, 1973, 350 lpp.

Viktors Glezers