Feiteļbergs Grigorijs (1879-1953)

FEITEĻBERGS Grigorijs (Gžegožs) (1879,

Dinaburga, Vitebskas guberņa – 1953, Katovice,

Polija), diriģents, vijolnieks, komponists. Kara diriģenta dēls. 1891.–96. g. mācījās vijoļspēli pie
S. Barceviča, kompozīciju – pie Z. Noskovska

Mūzikas institūtā Varšavā. 1896. g. debitēja kā komponists, saņemot 1. prēmiju Leipcigā par Pirmo sonāti vijolei ar klavierēm. Spēlēja (no 1896. g.)

«Teatra Velki» orķestrī Varšavā, no 1901. g. – fi-
larmonijas orķestrī, ar kuru 1904. g. debitēja kā diriģents. Ietilpa poļu komponistu grupā, kas

1905. g. Berlīnē izveidoja organizāciju «Jaunā

Polija». Diriģēja Varšavā (1906), Vīnē (1912), no 1911. g. devās koncertturnejās Eiropas valstīs.

Diriģēja simfoniskos koncertus Petrogradā un Pavlovskā, operas izrādes Mūzikas drāmas teātrī (1915–18) un Mariinskajā (1918–19).

1920. g. diriģēja Lielajā teātrī Maskavā, kur uzstājās arī ar simfonisko orķestri. 1921.–24. g. diriģēja S. P. Djagiļeva «Krievu baleta» izrādes

Parīzē un Londonā. 1923. g. atgriezās Polijā. 1923.–24. g. Varšavas filharmonijas
un «Teatra Velki» galvenais diriģents,

1934.–39. g. Polijas radio Lielā orķestra dibinātājs
un mākslinieciskais vadītājs. 1939.–47. g. – ASV.

1947. g. atgriezās Polijā. Vadīja Polijas radio simfonisko orķestri Katovicē, devās koncertturnejās.

Neoromantiskā stilā sacerēto darbu autors: 2 simfonijas (1905–07), «Poļu rapsodija» (1913), so-
nāte vijolei ar klavierēm un citi kamermūzikas darbi. Pabeidza vairākus M. Karloviča un

K. Šimanovska simfoniskos darbus pēc viņu nāves. PTR Valsts prēmija (1951).

REE 3, 204