| Personas dati | |
|---|---|
| Uzvārds | Deičs |
| Vārds | Makss |
| Dzimšanas gads | 1885 |
| Dzimšanas mēnesis | 10 |
| Dzimšanas diena | 30 |
| Dzimšanas vieta | Dvinska |
| Miršanas gads | 1937 |
| Dzimums | M |
Deičs Makss (Mendels) (30.10. 1885. Dvinska, (Daugavpils) Latvija – 1937.?) dzimis smagā ormaņa ģimenē. Revolucionārās kustības darbības dalībnieks, Bunda biedrs 1990.-1908. gadā. No 1889. gada strādāja par sedlinieku Dvinskas darbīcās. 13.06.1905. par atentāta mēģinājumu pret kara apgabaltiesas pristavu piespriests nāvessods pakarot (aizstāts ar katorgu uz mūžu). 1905.-1907. gadā ieslodzījumā Viļņas, Minskas, Smoļenskas un Maskavas cietumos, 1908. gadā piedalījās Amūras vezumu ceļa būvē(katorgas darbos). Aizbēga no izsūtījuma Sibīrijā uz ASV. Strādāja par krāsotāju uzņēmumos Bostonā, Ņujorkā un Detroitā. 1909.-1917. gadā Amerikas Sociālistiskās partijas biedrs.
1917. gadā atgriezās Krievijā. Bolševiku partijas biedrs no 1917. gada novembra. 1922. gadā izslēgts no partijas, drīz atjaunots. No 1917. gada oktobra līdz 1918. gada janvārim redakcijas ekspeditors avīzē “Saratovskije izvestija” un Sarkanās gvardes vienības vadītājs. 1918. gada februārī – jūnijā Saratovas guberņas kolēģijas loceklis, vienlaikus pilsētas revolucionārās apsardzes (milicijas) komisārs. No 1918. gada jūlija Saratovas guberņas milicijas priekšnieks, 1919. gada janvārī-maijā Saratovas guberņas ĀK (čekas) priekšnieks.
1919. gada maijā pārcelts uz Maskavas ĀK – operatīvā štāba troikas loceklis (ar Dzeržinski un Petersu), Viskrievijas Ārkārtējās komisijas Slepenās daļas kolēģijas loceklis, dzelzceļa milicijas priekšnieks un Milicijas galvenās pārvaldes loceklis. 1920. gada februārī pēc VĀK kolēģijas lēmuma nosūtīts komandējumā uz Odesu un 6. martā iecelts par Odesas guberņas ĀK priekšsēdētaja biedru (vietnieku) un slepeni-operatīvās nodaļas vadītājs Odesas ĀK. No tā paša gada 10. augusta Odesas ĀK priekšsēdētājs. 1921. gada novembrī dēļ slimības nosūtīts ilgstošā atvaļinājumā.
No 1922. gada septembra Ekonomiskās pārvaldes vadītāja vietnieks Valsts politpārvaldē. 1924. gadā 1.Goršerštjtresta valdes priekšsēdētājs, Vilnas ražošanas pārvaldes vadītājs, Augstākās Tautas saimniecības padomes prezidija loceklis, “Harkovugoļ” pārvaldes priekšnieks, “Sojuzšerstj” valdes priekšsēdētājs, PSRS Vieglās rūpniecības tautas komisariāta Vilnas rūpniecības galvenās pārvaldes priekšnieks , 1933.-1934. gadā PSRS vieglās rūpniecības tautas komisāra vietnieks. 1934. gadā PSRS TKP Padomju kontroles komisijas biroja loceklis, vieglās rūpniecības darba grupas vadītājs.
Apbalvots ar Sarkanā karoga ordeni (1921), nozīmēm “VĀK-VPP nopelniem bagātais darbinieks” (1922, 1932).
1937. gada 27. jūnijā arestēts, 30. oktobrī pēc PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas sprieduma nošauts. 1956. gadā reabilitēts.