| Personas dati | |
|---|---|
| Uzvārds | Burstina |
| Vārds | Ida |
| Tēva vārds | Ovsejevna |
| Dzimšanas gads | 1919 |
| Dzimšanas mēnesis | 8 |
| Dzimšanas diena | 16 |
| Dzimšanas vieta | Daugavpils |
| Dzimums | F |
Burstina (Bulavko) Ida Ovsejevna (16.08.1919, Daugavpils) – vācu un krievu valodas pasniedzēja. Līdz 1933. g. B. saglabāja Latvijas pilsonību. Pēc apprecēšanās pieņēma Polijas pilsonību, kuru 1943. g. nomainīja uz Padomju pilsonību.
B. tēvs, Bulavko Īzaks (1877), dzimis Viļņā, vadīja tirgotāja darījumus Daugavpilī. 30. gados, atrodoties uz bankrota robežas, ņēma lielu aizdevumu, kura atmaksu pēc vīra nāves 30. gados nācās turpināt B. mātei, Bulavko Beilai (1887). Īzaks sapņoja savai bērniem, Idai, Natanam (1912) un Īzakam (1902), dot augstāko izglītību, tāpēc, beigusi Daugavpils vidusskolu 1929. g., B. devās uz Prāgu, iestājoties Tirdzniecības institūtā.
1930. g. B. pārcēlās uz Vīni uz analogu fakultāti, lai uzlabotu vācu valodas zināšanas. 1933. g. reģistrēja laulību ar Burstinu Heršu (1903), Vīnes iedzīvotāju. 1935. g. piedzima dēls Burstins Aleksandrs (50. gados dēls pieņēma B. otrā vīra, Ļevina Viktora (1902), atronomu un uzvārdu). Līdz 1934. g. B. dzīvoja Vīnē. No 1934. līdz 1938. g., sakarā ar ģimenes pasliktinājušos materiālo stāvokli, B. dzīvoja Vīnē un Varšavā pie vīra māsas, vairākkārt apmeklēja vecākus Latvijā.
1938. g. Vīni ieņēma vācieši. B. saņēma informāciju par sava vīra bojāeju un, palikusi bez iztikas līdzekļiem, pārcēlās uz Daugavpili. 1940. g. iestājās darbā par valodas pasniedzēju. Kara sākumā B. evakuējās uz Uzbekijas PSR un turpināja pasniegt vācu valodu. Uzskatot vīru par gājušu bojā, atkal apprecējās – ar Ļevinu Viktoru (1902), dodot jaunu atronomu un uzvārdu savam dēlam. 1945. g. atgriezās Latvijā un strādāja Rīgā par ārštata krievu valodas pasniedzēju.
Sakarā ar 60. gados saasinājušos acu sklerozi un vairogdziedzera slimību, B. bija spiesta pamest darbu 60. gadu sākumā.
B. pirmais vīrs spēja izdzīvot Dahavas koncentrācijas nometnēs. Par viņa likteni B. uzzināja 50. gados un panāca atļauju izceļot uz Poliju, lai dēls un pirmais vīrs varētu satikties pēc ceturtdaļgadsimta šķirtības. 1962. g. B. atkārtoti iesniedza dokumentus izceļošanai no Latvijas kopā ar dēlu un otro vīru.
A. Normans
Ļevins Viktors (1902) – otrais vīrs
Ļevins (Burstins Aleksandrs Heršovičs) Aleksandrs (1935) – dēls
Burstins Heršs (1903) – pirmais vīrs
Bulavko Natans (1912) – brālis
Bulavko Īzaks (1902) – brālis