Berngards Avrāms (1762-1832)

Berngards Avrāms (pēc kristietības pieņemšanas — Ivans) — ārsts, raksta pret ebreju apsūdzībām rituālos noziegumos autors. 1789. g. mācījās Londonā, praktizēja Hāzenpotē. 1798. g. Sanktpēterburgas medicīnas kolēģija viņu atzina par doktoru un iecēla par ārstu Šauļos, Viļņas guberņā. Šajos gados B. publicēja vairākus darbus: “Gründe für die Inoculation (dem litthauischen Landvolke gewidmet)”; “Observations sur l'enterrement prématuré des juifs” (un vācu valodā: “Bemerkungen über das frühe Beerdigen der jüdischen Leichen”); “Behandlung eines epidemischen Wurmfiebers, das im Jahr 1796 in Kurland herrschte”. 1802. g. B. tika atvaļināts no dienesta slimības dēļ, taču 1805. g. nosūtīts uz armiju. No 1806. g. dienēja Kobrinas kara hospitālī, no 1808. g. ieņēma visu Lietuvas hospitāļu galvenā ārsta amatu (par ko iecelts par galma padomnieku), strādāja Slonimas pagaidu kara hospitālī, bet 1810. g. atvaļināts no dienesta. Sāka praksi Mītavā, pēc tam pārcēlās uz Maskavu, 1812. g. tika iecelts par inspektoru Minskas ārstniecības pārvaldē, 1813. g. atkal atvaļināts. 1819. g. tika iecelts par inspektoru Viļņas ārstniecības pārvaldē, 1822. g. atstāja dienestu. 1824. g. atkal iecelts Minskas ārstniecības pārvaldē, pēc dažām ziņām, tajā pašā gadā pieņēma kristietību. 1825. g. imperators Aleksandrs I palielināja B. algu par darbu «Viļņas pilsētas medicīniski-topogrāfiskais apraksts».
1826. g. B. iesniedza iekšlietu ministram atļauju iespiest darbu “Beiträge zur medicinischen Policey und geschichtlichen Arzneikunde”, kurā viņš ierosināja aizliegt ebrejiem agras laulības un pievērsa uzmanību ātrai apbedīšanai pie ebrejiem (darbu apstiprināja Medicīnas-ķirurģijas akadēmijas konference). Starp papīriem, kas atrasti Aleksandra I kabinetā pēc viņa nāves, bija «medicīnas doktora Berngarda no Šauļiem» vēstule un tai pievienots raksts par ebrejiem ar nosaukumu «Gaisma Žemaitijas tumsā», kurā B. iestājās pret ebreju apsūdzībām rituālos noziegumos (pēc dažām ziņām, raksts rakstīts periodā, kad Vitebskas guberņā notika Senno lietas izskatīšana, kuru dzejnieks un senators Deržavins mēģināja izmantot ļaunprātīgi pret ebrejiem).

Lit: Gründe für die Inoculation (dem litthauischen Landvolke gewidmet). Mītava, 1799; Observations sur l'enterrement prématuré des juifs. Mītava, 1799; Bemerkungen über das frühe Beerdigen der jüdischen Leichen. Mītava, 1802; Behandlung eines epidemischen Wurmfiebers, das im Jahr 1796 in Kurland herrschte Hufeland's Journal f. prakt. Arzeneikunde. 1797; Medicinisch-chirurgische Beobachtungen in den Kriegshospitälern zu Kobrin und Slonim gesammelt. B/d.

Lit.: Wunderbar R. Geschichte der Juden in Liv- und Kurland. Mitau, 1853. Pp. 66—67; Чистович Я. История первых медицинских школ в России. С.-Пб., 1883; De le Roi. Geschichte der evangelischen Judenmission. I, 336.

J. Γ.