Rūjiena, pilsēta (kopš 1920. gada) Valmieras rajonā (Latvijas Republika). Dibināta 1872. gadā kā Rujena Valmierā, Vidzemes guberņā. 1918.–40. gadā – Latvijas Republikas sastāvā, 1940.–91. gadā – Latvijas PSR.\
1897. gadā Rūjienā dzīvoja 196 ebreji (9,4%), 1920. gadā – 75 (2%), 1930. gadā – 73 (2%), 1935. gadā – 62 ebreji (2%).\
Ebreji sāka apmetties Rūjienā 19. gs. beigās. 1877. gadā tika iegādāta sinagogai paredzēta ēka. Kopš 1920. gadiem Rūjienā darbojās ebreju kopiena. Ebreju iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija tirdzniecība. 1935. gadā ebrejiem piederēja trešdaļa Rūjienas veikalu un tirdzniecības uzņēmumu. Ebreju vidū bija vairāki amatnieki, kā arī zobārsts. Rūjienas rabīns no 1936. gada – Jākobs Grubins (1911, Daugavpils – ?). 1939. gadā tika rekonstruēta sinagogai paredzētā ēka.\
1941. gada 25. jūlijā Rūjienu okupēja Vācijas armijas vienības. 1941. gada vasarā Rūjienas ebreji tika nogalināti.\
Rūjienā dzimis: M. V. Goldbergs; Viktors Venjaminovičs Goldbergs (1903–1978, VFR), urologs, medicīnas zinātņu kandidāts, kurš 1959. gadā pirmo reizi pasaulē veica intravenozo pjelogrāfiju un hidraulisko litotripsiju.
REE 6, 393