Jelgava

Jelgava, pilsēta (no 1573), rajona centrs (Latvijas Republika). Zināma kopš 1226. No 1561 – Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. No 1795 – Krievijas impērijas sastāvā, Mitavas pilsēta, Kurzemes guberņas centrs. 1918–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR.\

1860. gadā Jelgavā dzīvoja 5453 ebreji (21%), 1881. gadā – 6295 (22%), 1897. gadā – 5879 (17%), 1920. gadā – 1527 (8%), 1930. gadā – 1977 (6%), 1935. gadā – 2039 ebreji (6%).\

Ebreji Jelgavā dzīvoja no 17. gs. 1730. gadā tika saņemta atļauja iekārtot ebreju kapsētu. 18. gs. sākumā Jelgavā dzīvoja daži simti ebreju, 18. gs. beigās – vairāk nekā tūkstotis. Šajā periodā Jelgavas kopiena – lielākā Kurzemē. 1784. gadā tika uzcelta sinagoga, vēlāk – mikva. 1730.–47. gadā par rabīnu Jelgavā bija Šloime-Zalmons Šterns, 19. gs. sākumā – rabbi Cvi-Girš, 1810.–23 – rabbi Dāvids-Jehezkelis (?–1823), 1823.–43 – Israēls Frīdmans (?–1843). I. Frīdmana laikā tika uzcelta otrā sinagoga. 1840.–50. gados par rabīnu Jelgavā bija Elija Jakobsons, 1856.–59 – Mordhes-Uri Samunovs. 1858.–59 gadā par valsts rabīnu bija Kurzemes ebreju vēstures grāmatu autors Reuvens Vunderbārs (1812–1868), 1859.–60 – Menahems-Mendls Izraelsons. 1859.–93. gadā par rabīnu Jelgavā bija Šloime Fokers. Š. Fokera laikā tika uzcelta trešā sinagoga. 1860.–80. gados par rabīniem Jelgavā bija Mojše Perenblats, Israēls-Leibs Haimovičs, Cvi-Girš Rabinovičs, Nahmans-Idels-Lipmans Margulis (?–1898). 1900.–1910. gados par rabīnu Jelgavā bija Cvi-Girš Nuroks, M. Nuroka tēvs.\

19. gs. sākumā Jelgavā tika atvērta Talmud-Tora, darbojās 10 hederi, 1824.–26. gadā darbojās privāta ebreju skola. 1850. gadā tika atvērta ebreju skola ar mācībām krievu valodā, 1863. gadā Talmud-Tora tika pārveidota par reformēto hederiem. 1868. gadā tika atvērta ebreju amatniecības skola.

1894. gadā Jelgavā tika izveidota „Hibat Cion“ palestīnofiliskā organizācija, 1902. gadā – „Ceirē Cionim“ sionistiskā organizācija. 1905. gadā vietējā Bunda šūniņa skaitīja aptuveni 100 locekļus. 1913.–15. gadā par rabīnu Jelgavā bija M. Nuroks.\

Lielu palīdzību Jelgavas kopienas normālās dzīves atjaunošanā pēc Pirmā pasaules kara sniedza Džoints.\

Par rabīnu Jelgavā 1920.–30. gados bija Levs Ovčinskis. 1920.–30. gados Jelgavā darbojās ģimnāzija ar mācībām ivritā, Talmud-Tora, skola, heders, ebreju bērnu nams, pansionāts veciem cilvēkiem, poliklīnika, aptieka, slimnīca, dažādas sociālās palīdzības organizācijas. Darbojās dažādu ebreju partiju un organizāciju nodaļas, 4 sinagogas, t. sk. 1 hasidiskā.\

1941. gada 29. jūnijā Vērmahta daļas ieņēma Jelgavu. Vairāku „akciju“ laikā 1941. gada jūlijā – septembrī Jelgavas ebreji tika nošauti.\

Jelgavā dzimuši: L. B. Bernšteins, N. D. Bernšteins, J. G. Giršgorns, A. D. Dmitrijevs, J. I. Izraelsons, M. J. Lazersons, E.-A. Mileikovskis-Samsonovs, A.-C. Props, A. K. Stašēvskis, J. G. Holodovs, M. L. Šenfēlds; Izidors Brensons (1854–1928, Rīga), ārsts, medicīnas vēstures grāmatu autors, t. sk. „Kurzemes ārsti“ (1902), „Vidzemes ārsti“ (1905), „Igaunijas ārsti“ (1922) – visi vācu valodā; Boriss Ļvovičs Korobočkins (dz. 1915), hidropiedziņu un darbgaldu hidrautomastikas speciālists, tehnisko zinātņu doktors (1973), profesors (1977), Ļeņina prēmija (1959).

M. Nuroks.

РЕЭ 4, 429 - 430