Borovaja, ciems Rēzeknes rajonā (Latvijas Republika). No 1772 – Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – Antopoles (cits nosaukums – Antonovka) miestiņš Rēzeknes apriņķī Vitebskas guberņā. 1918–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR. 1920. gados Borovajā dzīvoja 50 ebreju ģimenes, 1938. gadā – 176 ebreji (25%).
1930. gadu beigās ebrejiem Borovajā piederēja 38 mājas no 138, 23 veikali un veikaliņi no 44. Ebreji nodarbojās arī ar tirdzniecību no ratiem, amatniecību, dārzkopību, zvejniecību. Sinagogā kopā lūdzās hasīdi (lubavičieši) un mitnagedīmi, bija savstarpējās palīdzības kase, 6-klasīgā skola un heders. Pēc ugunsgrēka tika uzcelta jauna sinagoga uz zemes gabala, ko ziedoja muižas saimnieks – polis. Rabīna pienākumus ilgus gadus pildīja šohets Āvrom-Dovs Mednicskis, 1929. gadā par rabīnu kļuva Ārons-Šahne Nalčinskis. Mirušos ebrejus apbedīja ebreju kapsētā Rēzeknē.
Lielākā daļa Borovajas jauniešu ebreju bija sionisti; 1920.–30. gados darbojās „Ha-Šomer ha-Cair“ un Beitar šūniņas.
1941. gada jūnijā evakuēties paguva tikai daži cilvēki, pārējie tika nošauti ar latviešu policijas rokām 1941. gada rudenī Borovajas nomalē.
РЕЭ 4, 164