Gelfgats Jurijs Moisejevičs (30.11.1936., Maskava) - zinātnieks-fiziķis. No 10 gadu vecuma viņš dzīvoja * Rīgā. 1959. gadā beidzis Ļeņingradas Valsts universitātes Mehānikas fakultāti. Kopš 1968. gada - Tehnisko zinātņu kandidāts. Kopš 1984. gada fizikas un matemātikas doktors. Kopš 1989. gada fizikas profesors. No 1959.gada līdz 1963.gadam viņš strādāja par inženieri rūpnīcāVEF . No 1963.gada līdz 1964.gadam nodaļas vadītājs mehanizācijas un automatizācijas apvienībā ”Kommutator” . Kopš 1964. gada bijis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta pētnieks, vecākais pētnieks, laboratorijas vadītājs.

Viņa zinātniskā darbība ir veltīta dažādu magnetohidrodinamikas problēmu fizikālajai un lietišķajai izpētei - zinātnei, kas pēta elektromagnētisko lauku mijiedarbību ar elektriski vadošām šķidrajām barotnēm. Viņš ir vairāku jaunu zinātnisku virzienu magnetohidrodinamikā autors un iniciators: pētījumi par specifisku magnetohidrodinamisko efektu izmantošanu, lai kontrolētu šķidro metālu plūsmu ātrumu un struktūru; par gandrīz bezsvara apstākļu modelēšanu un ieviešanu uz Zemes, kas ļauj simulēt vairākus kosmosa tehnoloģiju elementus; par magneto-hidrodinamisko metožu izmantošanu hidrodinamikas un siltuma-masas pārneses kontrolei pusvadītāju monokristālu audzēšanas tehnoloģijās; par kombinēto elektromagnētisko lauku ietekmes izpēti uz kustības, siltuma un masas pārneses procesiem pielietotās magnetohidrodinamikas problēmās. Viņa zinātnisko pētījumu rezultāti ir magnētiski hidrodinamisko metožu un ierīču fizisko un tehnisko pamatu izstrāde dažādiem praktiskiem pielietojumiem, tostarp radioelektronisko iekārtu iespiedshēmu automātiskai lodēšanai un tinēšanai; kausētu metālu transportēšanai, sajaukšanai un homogenizēšanai metalurģiskos procesos un agregātos; oriģinālām tehnoloģijām “saldētas emulsijas” tipa saliktu materiālu ražošanai no metāliem, kas nesajaucas savā starpā (jo īpaši augstas kvalitātes berzes materiāli, kuru pamatā ir “alumīnija-svina” sistēma); magneto-hidrodinamiskai ietekmei uz pusvadītājiem kūst vienas un daudzkomponentu vienkristālu ar īpašām īpašībām augšanas laikā uz Zemes un kosmosā. Viņš ir trīs monogrāfiju un vairāk nekā 250 zinātnisku publikāciju autors, ka arī autors vairāk kā 130 izgudrojumiem (ieskaitot 108 autortiesību sertifikātus, pārējie ir Latvijas un citu valstu īpašums), kuru lielākā daļa tiek izmantota ražošanā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas PSR Goda izgudrotāja nosaukumu ieguvis 1988.gadā, 1991. gadā saņēmis F. Candera prēmiju, vairakkart tika apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija balvām, Latvijas Zinātņu akadēmijas diplomiem par labāko izgudrojumu 2004., 2005. un 2006. gadā, ka arī iepriekš - ar divām zelta un sudraba medaļām , iegūtām PSRS ekonomisko sasniegumu izstādēs. Bijis Starptautiskās materiālu elektromagnētiskās apstrādes komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Starptautiskās asociācijas „Hidromagnētiskās parādības un to pielietojums“ (Hydromag) padomes loceklis. Kopš 2003. gada viņa publiskā darbība ir saistīta ar Latvijas Ebreju kopienu padomes (LEKP) darbību. Bijis LEKP Pārvaldes komitejas izpilddirektors.

I. Brods