Azarjahu (Ozerkovskaja) Sāra (dzimusi 1873.gadā, Dinaburgā, Vitebskas guberņā - mirusi 1962.gadā, kibucā Afikim, Izraēlā) - skolotāja, cionistu kustības dalībniece, sieviešu kustības līdere Izraēlā. Viņas tēvs Šmarjahu Meijerovs nāca no rabīnu ģimenes. 6 gadu vecumā A. uzsāka mācīties ebreju un krievu valodu. Kārtoja eksāmenus kā eksterns un saņēma skolotāja sertifikātu. Jaunības gados viņa pievienojās protocionistu kustībai * «Hovevei Zion» un bija starp pirmajiem organizācijas līderiem Dinaburgā «Bnot-Zion» («Cionas meitas»). 1897. gadā viņa kopā ar māsu uz diviem mēnešiem pirmo reizi apmeklēja Palestīnu. 1900. gadā viņa sāka pasniegt, vispirms Ļubļinā meiteņu cehā un pēc tam viņa atrada darbu Varšavas meiteņu skolā. 1901. gadā viņa apprecējās ar Jozefu Azarjahu (Ozerkovski) (1872-1945) un kopā ar viņu devās uz Šveici, kur divus gadus mācījās Bernes universitātē. Viņa bija 5. cionistu kongresa (Bāzele, 1901. gada 26. – 30. decembris) delegāte, parstāvot demokrātisko frakciju. Pēc atgriešanās Krievijā viņa kopā ar vīru strādāja meiteņu vidusskolā Golatā (netālu no Odesas) un gadu bija arī šīs skolas direktore. 1905. gadā viņa kopā ar vīru pārcēlās uz Palestīnu un 1906. gadā sāka strādāt par skolotāju Jafas meiteņu skolā. Viņa bija pirmā skolotāja, kas skolā pasniedza vispārējās izglītības priekšmetus (matemātiku un ģeogrāfiju). Bija viena no Telavivas pilsētas dibinātājiem.

Pirmā pasaules kara laikā viņa dzīvoja kopā ar vīru Haifā, kur 4 gadus strādāja reālskolā. Pēc kara beigām viņi pārcēlās uz Jeruzalemi, kur no 1919.gada līdz 1924.gadam bija divu meiteņu skolu direktore. 1924. gadā viņa pārstāja strādat, jo viņas vīrs kļuva par Izraēlas Valsts skolotāju savienības vadīju. 1949. gadā viņa pārcēlās no Jeruzalemes pie meitas uz Afikim kibucu. Viņa aktīvi piedalījās valsts sabiedriskajā dzīvē, organizējot Haifā pirmo sieviešu kustībību, kas cīnījās par politiskām tiesībām dažādās dzīves jomās. Jeruzalemē viņa piedalījās Izraēlas ebreju sieviešu savienības par vienlīdzīgām tiesībām veidošanā 1919. gadā un, kopš ta laika bija tās valdes locekle. Kopš 1920. gada šīs organizācijas vārdā viņa piedalījās dažādu sieviešu organizāciju sanāksmēs. Vairākus gadus viņa kalpoja par tiesnesi Telavivā. No 1927.gada līdz 1929.gadam, pasaules ekonomiskās krīzes priekšvakarā viņa aktīvi piedalījās, lai palīdzētu sievietēm - bezdarbniecēm. Viņa ir publicējusi vairākus rakstus par sieviešu jautājumu un viņu vietu sabiedrībā. 1957. gadā tika publicēta viņas grāmata par sieviešu kustības vēsturi Izraēlā “Sieviešu apvienošana vienlīdzībai” (ebreju valodā). A. bērnu ģimenes dzīvo un strādā Afikimā un Ginosarā, kibucos.

Literatūra: Tidhāras enciklopēdija. Telaviva. 1949. 3. sējums (ebreju valodā);
Sara Azarjahu: Īsa biogrāfija Ebreju sievietes: visaptveroša vēstures enciklopēdija / Red. D. Ofers, P. Himans. N.Y., 2007.