Akcins Benjamins (1904, Rīga - 1985, Jeruzaleme) - tiesību zinātnieks, cionistu aktīvists. Saņēmis ebreju tradicionālu audzināšanu un izglītību ģimenē, kurā saziņas valodas bija jidišs un krievu valoda; pirmā iemācītā valoda bija ivrits. Privātskolotāju vadībā viņš studēja Bībeli un Talmudu, kā arī ebreju tautas vēsturi. Viņš mācījās Rīgas valsts ģimnāzijā ar krievu mācību valodu un pēc tam vācu ģimnāzijā. 1915. gadā viņš mācījās skolā Saratovā (Krievija), uz kurieni Pirmā pasaules kara laikā tika evakuēta viņa ģimene. A. interese par ideoloģiskajiem, valsts un politiskajiem jautājumiem radās revolūcijas laikā Krievijā. 1917. gadā viņš pirmo reizi kopā ar tēvu apmeklēja cionistu sanāksmi. 1919. gadā viņš iestājās cionistu organizācijā Rīgā. Viņš iniciēja ģimnazijas audzēkņu cionistu organizācijas izveidi. Pēdējā uzturēšanās gadā Rīgā viņš bija “Eretz Israel” centra sekretārs, kurš bija atbildīgs par sertifikātu (dokumentu, kas piešķir tiesības ieceļot Palestīnā) izsniegšanu, palīdzēja repatriantiem no Latvijas un bija saistīts ar visām Latvijas cionistu organizācijām.

1922. gadā viņš iestājās Vīnes universitātē, kur studēja politikas zinātni (doktora grāds 1925. gadā). No 1926.gada līdz 1928. gadam studējis starptautiskās tiesības Parīzes universitātē (tiesību doktora grāds 1929. gadā). Šajos gados viņš vairākkārt apmeklējis Anglijas bibliotēkas, kur strādājis pie disertācijas. No 1930.gada līdz 1932. gadam bijis asistents Parīzes universitātē. Studējot Vīnē, viņš bijis Austrumeiropas ebreju cionistu studentu asociācijas valdes loceklis. 1925. gadā viņš pievienojās cionistu revizionistiem, kļuva tuvs V. * Žabotinskim, kādu laiku bija viņa sekretārs, darbojās žurnālā „Rasvet“, no 1922.gada līdz 1934. gadam vadīja Žabotinska izveidotās Jauno cionistu organizācijas politikas nodaļu, no 1932.gada lidz 1936.gadam ar Rokfellera fonda stipendiju viņš turpināja izglītību Hārvardā un citās universitātēs ASV, strādāja par asistentu Hārvardas universitātē. No 1936.gada līdz 1941.gadam pasniedza Bostonas Juridiskajā koledžā, no 1941.gada līdz 1944.gadam bija Kongresa bibliotēkas konsultants tiesību un starptautisko attiecību jautājumos, no 1944.gada līdz 1945.gadam darbojās prezidenta F. D. Rūzvelta valdības izveidotajā Otrā pasaules kara bēgļu aģentūras padomē. No 1945.gada līdz 1947.gadam vadīja ārkārtas cionistu padomes Vašingtonas nodaļu, kuru pēc Otrā pasaules kara sākuma tika izveidojusi Pasaules cionistu organizācijas Amerikas nodaļa.

1949. gadā viņš pārcēlās uz Izraēlu, kur piedalījās Jeruzalemes Ebreju universitātes Juridiskās fakultātes un Politisko zinātņu katedras dibināšanā, tur viņš strādāja no 1950.gada lidz 1969.gadam , Kā arī vairakkārt tika ievēlēts par juridiskās nodaļas dekānu. Šajos gados viņš bija arī vieslektors Mičiganā, Ņujorkā, Parīzē, Hārvardā. No 1969.gada lidz 1972.gadam viņs bija Haifas universitātes rektors un prezidenta vietas izpildītājs. A. bija būtiska loma vairāku Izraēlas juristu paaudžu apmācībā. Viņš bija daudzu zinātnisko organizāciju, tostarp Starptautiskās politikas zinātnes asociācijas viceprezidents, ANO Vispasaules atbalsta asociācijas loceklis. Galvenās viņa zinātnisko interešu jomas bija publiskās tiesības un politikas zinātne. Savu pirmo rakstu par tiesību teoriju viņš publicēja 1927. gadā Parīzē. Starp viņa daudzajiem darbiem kā nozīmīgākie minami: “Fonds. Publisko tiesību problēmas ”(1929, franču valodā),“ Valsts pārvaldes principi ”(1952, ivritā),“ Jaunās valstis un starptautiskās organizācijas ”(1955, franču valodā),“ Valsts un tauta ”(1964, angļu valodā) , “Valsts pārvaldes teorija” (1963-65, ivritā); 1965. gadā viņš uzrakstīja „Izraēlas konstitūcijas projektu“. Mūža beigās viņš rakstīja atmiņas (publicētas pēc nāves), kuru galvenā daļa ir veltīta bērnībai, ģimenei, studijām Rīgā un ārzemēs, dalībai cionistu kustībā; labi parāda 20.gs. 20. -to un 30. -to gadu daudznacionālās Rīgas intelektuālo atmosfēru. Par izcilu darbu 1967. gadā A. tika apbalvots ar Izraēlas Valsts prēmiju.

Citēts no: Б. Из Риги в Иерусалим. Иерусалим, 1989. (Ивр.).

Literatūra.: Гельцер Ш. Беньямин Акцин: из Риги в Иерусалим; Евреи в меняющемся мире: Материалы 4-й Междунар. конф. Рига, 2002; Сливкина Э.
Знаменитые евреи, выходцы из Прибалтики, — строители Государства Израиль; Евреи в меняющемся мире: Материалы 3-й Междунар. конф. Рига, 1999.

B. Valdmens