Aizenštats (Arguss) Mihails Konstantinovičs (1900 - 1970) - žurnālists, rakstnieks-satīriķis, dzejnieks. Uzaudzis Novgorodā, kur beidzis reālskolu. Pēc tam viņš iestājās Sanktpēterburgas universitātes filoloģijas fakultātē, taču studijas apgrūtināja pēcrevolūcijas apstākļi. Pirmos darbus viņš sāka publicēt 1917. gadā, ievietojot dzejoļus par revolūciju Viskrievijas kadetu jaunatnes kongresa biļetenā (viņš bija šī kongresa delegāts). 1919. gadā viņš pārcēlās uz Rīgu, kur sāka sadarboties ar vietējo presi, visaktīvāk ar laikrakstu „Sevodņa“, kurā tika publicēti vairāk nekā 100 viņa rakstu. Tapat viņš publicējās tados izdevumos kā „Rižskij Ogoņok“, „Teātris un dzīve“, turpinot rakstīt dzeju.

Dienēja Latvijas armijā. 1924. gadā viņš emigrēja uz ASV, kur vairāk nekā deviņus gadus ceļoja pa valsti, pārcēļoties no pilsētas uz pilsētu un strādajot gadījuma darbus. Viņš bija iekrāvējs mēbeļu veikalā, strādnieks konfekšu fabrikā, gleznotājs, palīgs saimniecībā, sanitārs slimnīcā pie tuberkulozes slimniekiem. No 1933. gada līdz mūža beigām viņš strādāja laikrakstā “Novoje Ruskoje Slovo’’, kļūstot par vienu no lasītakajiem autoriem. Viņš publicējās ar dažādiem pseidonīmiem - Žeļeznovs, biežāk - Arguss, vaeidoja sieviešu sadaļu laikrakstā „Jaunais krievu vārds“ ar pseidonīmu Princese Ligovskaja.

Pēc laikabiedru domām, M. Aizenštata literārais talants izpaudās visos žanros, kuros viņš rakstīja. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados viņš tika dēvēts par vienīgo Krievijas diasporas tāda humora un satīras vadošo figūru kā N. Teffi, A. Averčenko, Sašas Černija, Dona-Aminado - mantinieku. M. Aizenštats izdeva divas grāmatas angļu valodā - Moscow on the Hudson (1951), A Rouge with Ease (1953), ka arī vairākas gramatas krievu valodā. Krājums “Pa pusei nopietni” (1959, krievu valodā) iznāca ar I. Buņina priekšvārdu, kurš vēstulē M. Aizenštatam rakstīja: „Es ļoti novērtēju Jūsu nežēlīgo, nenogurstošo izsmieklu … (par dzīvi PSRS). “ Citas viņas grāmatas “Cita dzīve un tālais krasts” (1969) priekšvārdā Parīzes literāts G. Adamovičs par viņa dzejoļiem atsaucās šādi: “Uzmanīgs lasītājs tajos pamanīs … tieksmi uz liriskumu un tai pat laikā pretēji tam, kas ierasts - neatvairāmu vēlmi ironizēt „. Otrā pasaules kara laikā M. Aizenštats darbojās kā birdrības “No Eiropas ieceļojusī sabiedrība” komitejas loceklis.