IVO (YIVO; ייִוואָ, saīsinājums no ייִדישע װיסנשאַפֿטלעכע אָרגאַניזאַציע, Idiše visenshaftlehe organizacje, burtiski `Jidiša zinātniskā organizācija`, pēc dibināšanas pārdēvēta par ייִדישער װיסנשאַפֿטלעכער אינסטיטוט, Idišer visenshaftleher institūt), starptautiska ebreju organizācija, kas veic pētījumus jidiša valodā, jidiša literatūrā un folklorā, kā arī ebreju vēsturē un kultūrā. Dibināta pēc Bāl-Dimjona iniciatīvas 1925. gadā ar centru Viļņā (sk. Viļņa) un filiālēm Berlīnē, Varšavā un Ņujorkā. IVO draugu biedrības darbojās Austrijā, Argentīnā, Brazīlijā, Lielbritānijā, Latvijā, Rumānijā, Francijā, Čīlē, Erec-Israēlā un Igaunijā. IVO sāka darbību kā jidiša valodas pētniecības centrs: tās biedri vāca valodas un folkloras materiālu Austrumeiropas pilsētās. Tomēr pakāpeniski IVO interešu joma paplašinājās, un organizācijā tika izveidotas četras nodaļas: filoloģijas un literatūras (M. Vainraiha vadībā, sadarbojoties Aleksandram Garkavim, Š. Nigeram, N. Prīluckim, Z. Reizenam un citiem), vēstures (I. Čerikovera vadībā, sadarbojoties S. Dubnovam, Š. Ginzburgam un citiem), ekonomikas un statistikas (J. Ļeščinska vadībā, sadarbojoties Ben-Adiram, P. L. Heršam un citiem) un psiholoģijas un izglītības (Leibuša Lerera, 1887–1965, vadībā). IVO krājumi „Filoloģiše šriftn„ (Viļņa, 1.–5. izdevums, 1926.–29.) kļuva par nozīmīgu posmi jidiša literatūras pētniecībā. \
Otrā pasaules kara laikā IVO amerikāņu filiāle uzņēmās centrālās nodaļas funkcijas (1940). Daļa IVO bibliotēkas Viļņā, kurā bija vairāk nekā 100 tūkst. sējumu un milzīgs daudzums arhīvu materiālu, tika iznīcināta nacistos. Bibliotēkas atlikumi, kas izvesti uz Vāciju, pēc kara tika atgriezti IVO Ņujorkas centrā. Tur nonāca arī apmēram 5 tūkst. vērtīgu arhīva dokumentu un retu grāmatu, ko glābuši Viļņas geto ieslodzītie. Ņujorkā M. Vainraiha vadībā tika organizēts darbs jauna zinātnieku paaudzes sagatavošanā un no jauna izveidotas bibliotēka ar vairāk nekā 300 tūkst. sējumiem un arhīvs (vairāk nekā 10 milj. glabāšanas vienību). 1968. gadā tika izveidots M. Vainraiha augstāko pētījumu centrs ar starptautiskiem kursiem un semināriem par jidiša folkloru un literatūru un jidiša valodu. IVO izdod „IVO-bleter“ (kopš 1931. g.), „Idiše šprāh„ (kopš 1941. g.), „Jedijes fun IVO“ (kopš 1929. g.; kopš 1940. g. arī angļu valodā) un „IVO ebreju sabiedrisko zinātņu gadagrāmatu„ (kopš 1946. g.; angļu valodā). Kopš 1953. gada IVO aizgādībā sākts darbs pie 12-sējumu izdevuma „Groiser verterbuh fun der idiše šprāh“ („Lielā jidiša valodas vārdnīca„, 1.–4. sēj., 1961.–80.), kas kopš 1971. gada tiek veikts Jeruzalemē.
KEE, 2. sēj., 596.–597. sl.